''Ir sliktāk? - Jā! - Kādā ziņā? - Tādā ziņā, ka nekādas drošības tagad nav. Pirms tam bija kaut kāda kārtība. Atvainojiet, man jābrauc.'' - Tā dēvētajā lidostas Rīga „zelta kilometrā” sastaptais zaļā „BalticTaxi” šoferis ir nevaļīgs. Kopš septembra sākuma līnijā pie ielidošanas termināļa drīkst stāvēt jebkuras firmas taksometri. Iepriekš te sastapt varēja vien divu firmu mašīnas – ''BalticTaxi'' un Rīgas taksometru parkam piederošās sarkani baltās. Svītru šai kārtībai pārvilka Augstākā tiesa, liekot lidostai nojaukt barjeru, likvidēt caurlaižu režīmu un joslu atvērt jebkuram taksistam.
Lidostas pārstāve Laura Karnīte stāsta, ka prasījuši tiesai sprieduma izpildi atlikt, lai varētu pārkārtot infrastruktūru, kas ir saistīta ar lidostas drošības jautājumiem, bet lūgums noraidīts. Lidostas valde un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pat tika pie naudas soda par sprieduma laicīgu nepildīšanu.
''Caurlaižu režīms taksometriem bija, mūsuprāt, pieņemams kompromiss starp drošības prasībām, no vienas puses, un pasažieru ērtībām, no otras puses. Tiesa atzina, ka mēs šādā veidā darboties nevaram, tad vairs šādas caurlaižu režīma nav,'' stāsta Karnīte.
Lidotas „Rīga” gadījums nav precedents. Tiesāšanās par taksometru stāvvietu pirms četriem gadiem aizsākas ar placi pie Centrālās dzelzceļa stacijas Rīgā.
To valsts bija iznomājusi attīstītājam ''Linstow'', savukārt šis uzņēmums - Rīgas taksometru parkam. Pie stacijas bija barjera, kas citiem taksistiem liedza iebraukšanu, bet tiesa to lika nojaukt. Otra lieta bija par stāvvietu pie autoostas un trešā – lidostas „Rīga” strīds.
Šis lietas iztiesājušais tiesnesis Jānis Neimanis, kurš tagad ir tiesnesis Satversme tiesā, saka - visas šis stāvvietas ir publiskas un tajās ierobežojumus noteikt nevar:
''Mēs nevaram teikt, ka taksometrs, kas ir pelēka krāsā ar dzelteniem punktiņiem, ir sliktāks par taksometru, kas ir nokrāsots sarkanā vai baltā krāsā. Ja reiz valsts ir devusi šai kompānijai braukšanas atļauju, taksometru bizness tieši tamdēļ ir licenzēts, lai valsts paturētu kontroli par šo, izvirzītu prasības.''
Tiesa atzina, ka publiskā vietā, kāda esot lidostas teritorija vai laukums pie Dzelzceļa stacijas, nevar liegt iebraukšanu jebkuram. Pretējā gadījumā varot nonākt līdz absurdam, ka pa ielu aizliegs braukt noteiktas krāsas mašīnām.
Karnīte stāsta, ka lidosta nav liegusi iespēju jebkuram pakalpojuma sniedzējam minēto joslu izmantot. Vajadzējis tikai izpildīt lidostas prasības. Proti, firmai jābūt vismaz 50 automašīnām, lai spētu nodrošināt pakalpojumu, jāmaksā valstij nodokļi un jāspēj samaksāt maksa par speciālo lidostas caurlaidi. Siets ieviests drošības apsvērumu dēļ, kuras termināļu tuvumā prasa ievērot starptautiskās saistības. Proti,
pie izlidošanas termināļiem ir automašīnu numuru atpazinēji, novērošanas kameras, bet pie ielidošanas zonas šādas tehnikas nav. Tamdēļ lidostai esot svarīgi zināt, kas tur sniedz pakalpojumu.
Lidostā noliedz, ka ar šiem noteikumiem citas firmas nostādītas nevienlīdzīgā situācijā, jo nedaudz tālāk, pie autobusu pieturas, izbūvēta publiskā taksometru stāvvieta, saka Karnīte:
''Tas bija viens no tiesas argumentiem, ka lidostas apkārtnē nav pieejama publiska taksometru stāvvieta, kas būtu bez caurlaižu režīma pieejama jebkuram taksometru pakalpojuma sniedzējam.''
Taču tiesa, skatot šīs lietas, esot saskatījusi ne tikai liegumu visiem izmantot publisku telpu, bet arī konkurences kropļošanu.
''Faktiski arī lidotas Rīga teritorijā mēs redzējām, kā tiek sadalīts tirgus, faktiski ''BalticTaxi'' taksometri un Rīgas taksometru parka taksometri stāv viens pēc otra. Viens gaiši zaļais, viens sarkanais, viens gaiši zaļais, viens sarkanais. Kā citādi to saukt, kā ne vienkārši sadali. Nevis pēc nejaušības principa stāv, bet organizēti. Tātad šo kompāniju starpā ir redzams, ka ir vienošanās, kā mēs stāvēsim,'' atzīst Neimanis.
Tiesa savas bažas izteikusi arī Konkurences padomei. Tās priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama saka, pirms vairākiem gadiem lidostā „Rīga” bijis monopols, jo taksometru pakalpojumus sniegusi tikai viena firma. Godīgas konkurences sargi lidostai likuši tirgu atvērt arī citām firmām. Zinot par tiesas bažām, padome arī tagad pētījusi taksometru tirgu, bet karteli nav saskatījusi:
''Runāt, ka tas ir kartelis, ka tur stāv kādas konkrētas firmas, tas pirmkārt izriet no normatīvajiem aktiem, lidostas izdotiem dokumentiem, kas tur var stāvēt, kādas ir prasības. Vērtēt, ka tas ir kartelis, nē, tas atbilda lidostas noteikumiem, kas drīkst atrasties.''
Ābrama piekrīt, ka lidosta izveidojusi zināmu sietu, kas ļāvis atsijāt tās standartiem neatbilstošos pakalpojuma sniedzējus, taču šādu praksi nevar saukt par karteli. Tagad tiesa ar savu spriedumu tā dēvēto „zelta kilometru” ir atvērusi ne tikai firmām, bet arī individuālajiem taksistiem.
''Bet nevarēja pretendēt fiziskas personas. Piemēram, tagad ''Taksifai'' platformā tie sniedzēji, fiziskas personas, kas brīvajā laikā ar ''Taksifai'' zīmolu sniedz pakalpojumu. Līdz ar to var teikt, ka tiesas spriedums ir paplašinājis taksometru sniedzēju loku tieši lidostas „Rīga” teritorijā,'' saka Ābrama.
Ieguvēji varētu būt pasažieri, jo tas varētu ietekmēt taksometru pakalpojuma cenas.
Tomēr Ābrama piekrīt, ka lidostas gadījums izgaismo šī tirgus problēmas:
''Problēma ir tā, ka licenci laikam var dabūt jebkurš, kurš var samaksāt par licenci. Tātad maksas it kā tiek iekasētas, bet - kur ir tie standarti, kvalitātes prasības, kas ir izvirzītas?''
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta vadītājs Tālivaldis Vectirāns saka - taksometru kontroles notiekot, to dara pašvaldības. Taču ministrija sagatavojusi grozījumus, kas būs smalkāks taksometru atsijāšanas siets.
