Tāpat tikai nedaudz vairāk par piekto daļu respondentu uzskata, ka izglītības kvalitāte ir uzlabojusies pēdējo gadu laikā. Teju 30% tikmēr uzskata, ka kvalitāte ir pasliktinājusies.
Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis stāsta, ka pirmsskolas izglītībā kvalitāti kā ļoti augstu un drīzāk augstu vērtē visvairāk cilvēku, jo acīmredzot pirmsskolā valda mīļums un sirsnība un nav centralizēto eksāmenu.
“Ja pirmsskolā indekss ir 59,4, tad pamatizglītībā tie ir tikai 53,4 punkti. Tur 2,5% uzskata, ka ir ļoti augsta kvalitāte un 25% uzskata, ka kvalitāte ir drīzāk augsta. Vidējā izglītībā 2,3% saka – „ļoti augsta” un 26,4% liecina, ka drīzāk augsta. Un augstākā izglītība Latvijā gandrīz sasniedz pirmsskolas līmeni: 5,4% saka, ka izglītība ir ļoti laba, un drīzāk augsta - saka 29,5%. Tas viss, kopā ņemot, to indeksu dod nedaudz virs 55 punktiem,” skaidro Grīnis.
Komentējot pētījumu, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte Anžela Jurāne-Brēmane gan pauda kritiku, norādot, ka aptaujā kvalitātes jēdziens nav pietiekoši definēts. Tāpat viņa norādīja, ka iedzīvotāji kvalitātes jēdzienu uztver atšķirīgi,