Tālāk virzīs trīs vienotā sabiedriskā medija modeļus

Pirmais modelis paredz saglabāt divas atsevišķas institūcijas - Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, bet tiktu veidota vēl trešā, kas bāzētos uz multimediju platformu. Grūbe teica, ka vēl jāatrod juridiskais risinājums, kā veidot šo trešo mediju.

Otrs modelis paredz veidot jaunu sabiedrisko mediju, kas spēj nodrošināt izvirzītos principus par maksimālo sabiedrisko labumu, kas būtu mūsdienīgs un spējīgs reaģēt uz izmaiņām, skaidroja Grūbe. Šajā modelī LTV un Latvijas Radio darbotos vienoti, ar vienotu redakcionālo sistēmu, taču vienlaikus nodrošinot viedokļu daudzveidību.



Trešais modelis paredz veidot apvienotu ziņu dienestu, bet pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.

Šiem modeļiem tiks veikts finanšu novērtējums, izvērtējot to īstenošanai nepieciešamo apjomu un avotus. Grūbe teica, ka tiks izvērtēti arī raidorganizāciju minētie iebildumi un riski.

Darbu pie modeļiem paredzēts pabeigt līdz 12.aprīlim, savukārt NEPLP locekļi par tiem varētu izlemt līdz 16.aprīlim.

Jau ziņots, ka sākotnēji eksperti nonāca pie pieciem iespējamiem modeļiem. Tika nolemts tiem veikt SVID analīzi jeb izvērtēt stiprās, vājās puses, iespējas un draudus.

Viens modelis paredzēja, ka nepastāv sabiedriskie mediji, bet ir sabiedriskais pasūtījums, kuru var īstenot visdažādākās platformas. Cits variants paredzēja, ka sabiedriskais pasūtījums tiek uzticēts neatkarīgiem producentiem, bet tehniski to īstenotu konkrētie mediji. Vēl viens variants paredzēja saglabāt esošo modeli, kad Latvijas Radio un LTV darbojas atsevišķi un katrs pats attīsta visas multimediālās platformas bez jebkāda veida konverģences. Cits modelis paredzēja, ka tiek veidots vēl trešais sabiedriskais medijs - multimedijs, kas būtu ne tikai interneta platforma, bet arī dažādi "podkāsti", aplikācijas tālruņiem u.tml. Cits variants bija veidot apvienotu redakcionālo sistēmu, kura piedāvā saturu dažādiem formātiem - gan televīzijai, gan radio, gan multimediālajai platformai.

Pērn oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta iepriekšējās NEPLP laikā izstrādātā koncepcija par jaunā Latvijas sabiedriskā medija izveidi. Šogad stājoties amatā jaunajiem NEPLP locekļiem, tika nolemts izstrādāt jaunu koncepcijas redakciju.

Tika izveidota ekspertu grupa, kurā piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs, LTV žurnālists Arnis Krauze, "Politika.lv" producente Ilze Straustiņa un Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls. Sākotnēji tajā piedalījās arī Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons, taču viņš no dalības tajā atteicās, uzskatot izstrādes procesu par ačgārnu.

Vēlāk koncepcijas izstrādē tika iesaistīti arī "otrā loka" eksperti, kuru vidū ir arī abu raidorganizāciju vadītāji un tehniskie direktori.

Jaunajai koncepcijas projekta redakcijai jābūt sagatavotai aprīlī, lai sabiedriskais medijs kā prioritāte tiktu iekļauts jaunajā Nacionālajā attīstības plānā un sabiedriskie mediji varētu pretendēt arī uz Eiropas Savienības finansējumu, skaidro NEPLP.