De Facto

17. decembra «De facto»

De Facto

Daļā no izmeklēšanas t.s. Dirnēnu lietā – drīz noilgums

Sudraba gandarīta par «Rīdzenes» sarunu izmeklēšanas komisijas veikumu

Sudraba gandarīta par «Rīdzenes» sarunu izmeklēšanas komisijas veikumu

Ingunas Sudrabas ("No sirds Latvijai") vadītā “Rīdzenes” sarunu parlamentārās izmeklēšanas komisija ir finiša taisnē – jau pirmdien komisijas vadītāja piedāvās kolēģiem gala ziņojuma projektu, kuru tad vēl divas nedēļas varēšot papildināt. Tomēr par to, vai lielais komisijā iztaujāto personu skaits un sēdes, kas dažkārt notika līdz vēlam vakaram, dos arī taustāmu rezultātu, viedokļi dalās.

Citādi klusajā nedēļā pēc Jaunā gada parlamentārās izmeklēšanas komisija sarīkoja intensīvu sēdi vairāk nekā sešu stundu garumā. Tā bija slēgta, jo aicināti tika ar "oligarhu lietas"izmeklēšanu saistītie cilvēki - bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas bloka līderi Juta Strīķe un Juris Jurašs, kādreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, tagadējā priekšnieka vietniece Ilze Jurča un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Sēdes gaitā komisijas vadītāja Sudraba tikai nostiprinājusi savu pārliecību par "oligarhu lietas" izgāšanās galvenajiem iemesliem. 

"Tāpat kā lasot krimināllietas materiālus, es redzu, ka ir ļoti liels darbs izdarīts, bet tam nav to pierādījumu, lai tas būtu pamats celt apsūdzību kādai personai," viņa saka. "Un vēlreiz es ieguvu arī to pārliecību, ka tas darbs, ko varēja izdarīt operatīvo izstrāžu laikā, savlaicīgi uzsākot kriminālprocesus par vienu vai otru sarunās konstatētu faktu, manuprāt, varētu dot lielāku cerību par to, ka ir iespējams arī uzrādīt vainu un iegūt tos pierādījumus tādus, kas ļauj šo vainu uzrādīt... jo sabiedrībai ir jābūt uzticībai tam, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī, ka mums nesāk vienkārši skaļas lietas, lai sāktu skaļas lietas, tracinātu sabiedrību, kuras pēc tam nevar novest līdz rezultātam."

Tikmēr no korupcijas apkarotājas par politiķi – Rīgas domes deputāti – kļuvusī Strīķe (Jaunā konservatīvā partija) Sudrabas jautājumus komisijas sēdē uztvērusi kā uzbrukumu sev un saviem bijušajiem padotajiem KNAB un vienlaikus aizstāvību "Rīdzenes" sarunu varoņiem. Tāpēc Strīķe domā, ka kaut kas līdzīgs varētu būt arī komisijas atzinumā.

"Es nezinu, ko viņi tur rakstīs, bet tam jau ir maz nozīmes. Tam nebūs nekāda... kāds būtu parlamentārās izmeklēšanas komisijas mērķis? Darīt visu, lai šādu sarunu iespējas, lai šādu darījumu iespējas Latvijā mazinātos," uzskata Strīķe. "Lai mums nebūtu kauns par to, kā tiek pieņemti lēmumi, izvēlēti ģenerālprokurori, pieņemti likumi. Būtu jādara gan publiskā telpā, gan likumdošanas telpā – ir jāveic savs pienākums tā, lai mēs vairāk nebūtu mafioza oligarhiska valsts. Bet viņa dara gluži pretējo."

Pagaidām taustāmākais ieguvums no parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir žurnālistiem.

Pienākums nākt uz komisijas sēdēm ir arī tādiem cilvēkiem, kas no kontaktiem ar presi parasti izvairās. Piemēram, rudenī mediju jautājumu krustugunīs nonāca Ainārs Šlesers.

Savukārt neilgi pirms Ziemassvētkiem Saeimā ieradās Andris Šķēle, kurš gan vairākkārt uzsvēra, ka  nav kriminālprocesā iesaistītā persona, jo tā dēvētās "oligarhu lietas" ietvaros pat netika nopratināts kā liecinieks. Arī nekādu slēpto īpašumtiesību SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO) Šķēlem neesot bijis – viņš esot bijis vien uzņēmuma konsultants saistībā ar dažādiem projektiem, tostarp akciju sabiedrības "Diena" iegādi.

Konsultēt RTO Šķēle turpina arī tagad, kad par tā līdzīpašniecēm līdz ar Šlesera ģimeni kļuvušas arī viņa sieva un meitas, un apgalvo, ka "tagad ir divreiz lielāka atbildība". Vaicāts, vai viņa ģimene vienkārši nospriedusi, ka RTO esot labs aktīvs un nopirkusi to no pilnīgi nesaistītajiem īpašniekiem,

Šķēle attrauc: "Es nevaru uztvert – kur ir problēma?"

Lai gan ekspremjera vārds ir piesaukts vairākos politiski saimnieciskos skandālos jau kopš deviņdesmito gadu vidus, Šķēle allaž ir ticis cauri sveikā. "Tādēļ, ka nav bijis acīmredzot pamata. Nu kā jūs savādāk varētu to skaidrot?" atbild Šķēle, vaicāts, kā skaidro, ka no tā dēvēto oligarhu trijotnes viņš ir vienīgais, kas ne reizi nav bijis pat aizdomās turētā statusā.

No ekspremjera un kādreizējā Tautas partijas vadītāja teiktā gan nevar nepārprotami sadzirdēt noliegumu tam, vai viņš ir izmantojis likumu nepilnības savas turības veicināšanai.

"Kas attiecas uz to, vai kādreiz izmantotas kaut kādas, teiksim tā, likuma iespējas, es domāju, katru dienu uzņēmēji – katru dienu – analizē, kur ir kāda iespēja sev par labu vērst noteiktus normatīvos aktus," pauda Šķēle.

Arī bijušais laikraksta "Diena" direktors Aleksandrs Tralmaks, kurš 2009.gadā atgriezās "Dienā" kā tās pircējs, bet vēlāk stāstīja, ka mediju koncerna jaunie īpašnieki ir britu investoru Roulendu ģimene, no intervijām līdz šim ir izvairījies. Arī tagad viņš apgalvo, ka nekad neesot melojis par "Dienas" īpašniekiem: "Nevis formāli, bet praktiski 2009.gadā [par "Dienas" īpašniekiem] kļuva Roulendu ģimene. Un savukārt 2010.gada sākumā diemžēl šis plāns nerealizējās pēc tam, kad mēs sapratām, ka tie aktīvi, kurus teorētiski varētu iegādāties Baltijā, viņi nav pieejami iegādei. Mums tika atteikta viņu pārdošana." Tomēr atbildēt uz to, kā, viņaprāt, "Dienas" darījums ietekmējis viņa reputāciju, Tralmaks atsakās.

Uz komisiju ieradās arī bijušais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kas garās gaidīšanas stundas īsināja sarunās ar savu bijušo vietnieci Ilzi Jurču un ģenerāprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Streļčenoks vadīja KNAB laikā, kad birojs izmeklēja "oligarhu lietu", un amatu atstāja neilgi pirms izmeklētājas lēmuma kriminālprocesu izbeigt. Pēdējo pusgadu viņš kā Eiropas Savienības Padomes un EDSO eksperts Kazahstānā, Kirgizstānā un Moldovā sniedz padomus, kā cīnīties ar korupciju.

Tomēr intervijas Streļčenoks turpina nesniegt – tāpat kā darīja to KNAB vadībā.

"Visus komentārus lūdzu prasiet komisijas vadītājai. Visus komentārus pie Sudrabas kundzes. Jūsu skatītājiem es vēlreiz novēlu laimīgu Jauno gadu un visu to labāko," vairākās variācijās atkārtoja Streļčenoks, lūgts komentēt savu kā KNAB vadītāja atbildību par "oligarhu lietas" izgāšanos.

Komisijas vadītāja Sudraba līdz šim tā arī nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, tāpēc nemaz nevarēja iepazīties ar operatīvās lietas materiāliem, tai skaitā pašām “Rīdzenes” sarunām. Taču Sudraba uzskata, ka tas viņai nav traucējis izprast lielo bildi un sekmīgi vadīt parlamentāro izmeklēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti