Straujuma pieprasa Matīsa demisiju

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”)  nolēmusi pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju, par ko mutiski ministru jau šorīt ir informējusi.  

Iemesls demisijas pieprasīšanai ir “ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas”, informēja premjeres pārstāve Aiva Rozenberga.

"Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka "airBaltic" uzraudzība ir veikta neapmierinoši," uzskata  Straujuma.

Matīss iepriekš bija paudis, ka "Prudentia" atrastais investors nav uzticams, jo var radīt draudus nacionālajai drošībai. Savukārt pēcāk viņš to atzina par gana labu.

Straujuma uzskata, ka ministrs savlaicīgi neiepazīstināja valdību ar nepieciešamo rīcību “airBaltic” attīstībai, premjere arī uzskata, ka bija trūkumi uzraudzībā pār kompānijas stratēģisko virzību un rezultātā, iespējams, nav izmantotas visas potenciālās attīstības iespējas, kas būtu visveiksmīgākās valsts interesēs, Latvijas Radio atzina Rozenberga.  

Rezultātā Matīss zaudējis premjeres uzticību, uzsvēra Rozenberga. Viņa noliedza, ka demisijas pieprasīšana būtu saistīta ar “airBaltic” investora meklēšanas konsultantu “Prudentia”, jo valdība jau atteikusies no sadarbības ar “Prudentia”.  

“Jautājums ir par to, kā ministrs politiski uzrauga [kompānijas attīstību],” sacīja Rozenberga.  

Aiva Rozenberga: Par Matīsa demisijas pieprasīšanu

    Matīss jau pirms divām nedēļām informēja, ka varētu demisionēt, un pieminēja to arī otrdien valdības sēdē, žurnālistiem sacīja Straujuma. 

    Rīkojums par ministra demisiju vēl nav parakstīts, bet premjere jau informēja koalīcijas partnerus par demisijas prasīšanu. Straujuma gan izvairījās precizēt, vai sagaida, ka Matīss pats atkāpsies, vai tomēr parakstīs rīkojumu.

    Premjere arī pauda, ka “airBaltic” ir kompānija kas attīstās, tai ir laba menedžmenta komanda un “tur nav nekādu problēmu”, bet ministram savlaicīgi jāinformē valdība par attīstības stratēģiju, nevis "jānostāda uzreiz", un norādīja, ka Matīss izdarījis arī daudz labu darbu, piemēram, valsts ceļu sakārtošanā. 

    Līdz jaunā ministra iecelšanai satiksmes ministra pienākumus pildīs finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), informēja Straujuma. 

    Matīss jau ir informējis “Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu, ka viņš turpmāk strādās kā Saeimas deputāts.

    Āboltiņa arī informēja, ka saskaņā ar koalīcijas līgumu “Vienotībai” pienākas satiksmes ministra portfelis un partija meklēs cilvēku šim amatam.

    Straujuma trešdien žurnālistiem apgalvoja, ka pašlaik neredz kandidatūru satiksmes ministra amatam un konkrēta cilvēka viņai padomā nav.

    Jau vēstīts, ka valdībā sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm sprieda par turpmākajām darbībām "airBaltic" attīstības nodrošināšanai.

    Valdība šo jautājumu skatīja jau oktobra vidū - Satiksmes ministrija (SM) informēja par finansiālo situāciju uzņēmumā un finanšu konsultanta "Prudentia" atrastā "airBaltic" investora izvērtējumu. Ministrija padziļinātai kompānijas izpētei bija pieaicinājusi auditoru, kas norādījis uz nepieciešamību steidzami rast risinājumu, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti uzņēmumā.

    Valdība oktobra vidū gan nolēma, ka nepieciešama papildu informācija par atrasto investoru.

    Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" investora meklējumus piesaistītais "Prudentia" septembrī paziņoja - esot izdevies atrast finanšu investoru "airBaltic" no Rietumeiropas, kas ir gatavs ieguldīt aviokompānijā apmēram 50 miljonus eiro, savukārt valstij būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Tāpat konsultants pauda - ja tuvākajā laikā līdzekļi netiks ieguldīti aviokompānijā, būs liels risks, ka tā nevarēs turpināt veikt maksājumus Kanādas ražotājam "Bombardier" par pasūtītajām lidmašīnām, tādējādi apdraudot līgumu un zaudējot naudu, kas ir samaksāta avansā.

    Savukārt valdība pēc šiem paziņojumiem no konsultanta pakalpojumiem atteicās saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem.

    Iepriekš izskanējis, ka atrastais investors ir Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, kurš varētu būt saistīts ar Krievijas kapitālu un uzņēmumiem, pret kuriem ir noteiktas Rietumu valstu sankcijas. Tas savukārt neļautu investora piesaistē saņemt nepieciešamos saskaņojumus no drošības iestādēm.

    "airBaltic" tuvu stāvošs avots iepriekš atklāja, ka "Prudentia" atrastā investora interesi par "airBaltic" veicinājušas Rietumeiropas ieviestās sankcijas pret Krieviju. Potenciālais ieguldītājs no Vācijas esot gatavs investēt "airBaltic" 50 miljonus eiro, vienlaikus sagaidot 80 miljonu eiro ieguldījumu no valsts, kā arī iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet".

    Pēc avota paustā, investoru "uz ceļiem nospiedušas" Rietumeiropas sankcijas pret Krieviju, tāpēc arī viņš izrādījis interesi par investīcijām "airBaltic", lai varētu lidmašīnas, kas esot "65% itāļu ražojums", pārdot. Pirms divām nedēļām par 15 šāda veida lidmašīnu iegādi paziņojusi Īrijas aviokompānija "City Jet".

    Pēdējo gadu laikā gan uzņēmuma pašu kapitālu izdevies uzlabot no apmēram mīnus 180 miljoniem eiro līdz mīnus 74 miljoniem eiro, taču tas joprojām bremzē kompānijas attīstību, tostarp apgrūtinot iespējas piesaistīt kredītus bankās.

    "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss iepriekš norādījis, ka aviokompānijā nākamajos piecos gados jāinvestē aptuveni 100 miljoni eiro.

    "airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti