Slimnīcā tagad reizi diennaktī pārbauda plaisu stāvokli kardioloģijas korpusa kāpņu telpās. 7.martā, kad plaisas atklājās skatam, tika ierīkotas īpašas ģipša markas. Plaisu monitoringu rosināja Būvniecības valsts kontroles birojs, kas arī secināja - ir jānoskaidro cēlonis, kāpēc tik pēkšņi notika kāpņu laidu nobīde aptuveni centimetra līdz divu robežās un radās mikroplaisas uz norobežojošo konstrukciju plaknēm.
Par tā dēvēto kāpņu staigāšanu slimnīcā izskan versija – iespējams, tā saistīta ar tobrīd straujo atkusni. Problēmas cēloni šobrīd skaidro eksperti no uzņēmuma CMB, ko slimnīcai ieteica būvinženieru savienība. Būvekspertīzes secinājumi gaidāmi aprīļa beigās.
Bet Būvniecības valsts kontroles birojs atzina, ka plaši izmantotās kardioloģijas korpusa kāpnes var šobrīd lietot, un tas arī notiek.
Kardioloģijas korpuss, atklāts 1977.gadā, ir jaunākā no vecajām Stradiņu ēkām. Par to, kāds ir citu veco korpusu stāvoklis, Stradiņa slimnīcai ziņas ir, tiesa, tās nav pilnīgas par visiem korpusiem.
Būvniecības valsts kontroles birojs 2015.gada beigās par 12 slimnīcas korpusiem atzina: ēkas ir tādā stāvoklī, ka tām visām jāveic tehniskā apsekošana. Kopumā nepieciešami 30 tehniskās apsekošanas atzinumi par 30 ēkām, tie izmaksā dārgi, slimnīca tos visus nevar uzreiz atļauties.
Taču atzinumos arī uzsvērts, ka ir nepieciešami būtiski ieguldījumi ēku infrastruktūrā - papildu līdzekļi nepieciešami elektroinstalācijas, ūdens apgādes, kanalizācijas, apkures savešanai kārtībā. Vairākos atzinumos eksperti norāda uz nepieciešamību pilnībā vai daļēji nomainīt jumtu. Un kopumā eksperti uzsver, ka ēkas jāremontē nekavējoties - “ja neveic kapitālos darbus, sākas arvien straujāka ēkas degradācija”.
Cik daudz naudas nepieciešams, lai savestu kārtībā pilnīgi visu Stradiņa slimnīcas kompleksu, pagaidām nav skaidrs.
Taču neatliekamajiem darbiem nepieciešami vismaz pieci miljoni eiro, aprēķinājusi Stradiņa slimnīca.
Ārējā vide sāk arvien būtiskāk ietekmēt ēkas – ir plaisas fasādēs, defekti jumta konstrukcijās, problēmas ar notekūdeņiem, un ilgtermiņā tas viss var atstāt ietekmi uz būvkonstrukcijām, un tas tad ir pēdējais zvans ēkām.
Šobrīd slimnīca ir diezgan saspringtā situācijā, jo darbi nepieciešami ir visur. Slimnīca tuvākajā laikā arī salabos visus ārējos lieveņus un kāpnes, kurus pērn Būvniecības kontroles birojs atzina par neatbilstošiem drošuma prasībām, un tie netiek lietoti.
Slimnīcas vadītāja Ilze Kreicberga informēja, ka naudu neatliekamajiem darbiem slimnīca meklēs no saviem līdzekļiem, ko nopelna, ārstējot pacientus, un no sadaļas infrastruktūras uzturēšanai vai atjaunošanai slimnīca plāno ēkām izlietot aptuveni 500 000 eiro – 300 000 eiro infrastruktūras sakārtošanai, 200 000 eiro remontiem ārstniecības nodaļās, jo ir nodaļas, kas nav remontētas pat 20 gadu.
Bet ēkas noveco, un skaidrs, ka šajā laikā arī slimnīca saņems arvien jaunus tehniskās apsekošanas atzinumus par korpusiem, kas signalizēs par problēmām.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš, kurš ir kapitāldaļu turētāja pārstāvis Stradiņa slimnīcā, Latvijas Radio atzina, ka viena no cerībām iegūt finansējumu slimnīcas korpusu sakārtošanai ir valdības plāns pārskatīt Eiropas struktūrfondu izlietojumu.
“Otrs – galīgi neatliekamiem darbiem, protams, katru gadu varam prasīt (valdībai) neparedzēto gadījumu līdzekļus, bet tie ir ļoti mazi ielāpiņi,” atzina Lapiņš.
Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu Stradiņa slimnīca iecerējusi atjaunot 25.korpusu, kas atrodas, iespējams, Stradiņa slimnīcas zināmākajā mājā – pirms simt gadiem pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta celtajā sarkani baltā stilistikā ieturētajā ēkā Pilsoņu ielā. Tur savienoti vairāki korpusi.
Tikmēr jaunā korpusa otrās kārtas - jaunās ēkas izbūvei, kas būs savienota ar pirmo jauno korpusu, līdz šā gada septembrim notiek būvprojektēšana, kam jābeidzas ar izstrādātu būvprojekta materiālu. Uz tā pamata organizēs būvdarbu iepirkuma otro kārtu. Šobrīd noslēgusies iespējamo būvdarbu veicēju pieteikšanās - ir iesniegti septiņi piedāvājumi būvdarbu iepirkumā.
