Šajā skolā nav noteikta garuma lekciju, neviens nedala, kurš ir pasniedzējs un kurš - students. Kā uzsver viens no vasaras skolas rīkotājiem, profesors Juris Grants, tā arī ir neformālās izglītības būtība - mācīties un papildināt vienam otru.
"Šādā veidā mēs mācāmies viens no otra - vecākā paaudze mācās no jaunākās, jaunākā - no vecākās," saka profesors Juris Grants.
"Manuprāt, un studenti, domāju, piekritīs - visvērtīgākais ir tas laiks, ko mēs pavadām kopā sarunās, pārrunās, daloties ar pieredzi," norāda doktorantūras students Intars Nikonovs.
Šogad skolas dalībnieki lielāko uzmanību pievērsuši jaunam sporta veidam - parkūram, kas kļūst arvien populārāks aktīvo pilsētnieku vidū, jo paredz fiziskās aktivitātēs izmantot pilsētvidē rodamos objektus.
"Izmantot kāpnes, izmantot dažādus paaugstinājumus, izmantot margas. Mācībspēks mums to rādīja, kādā veidā," parkūru raksturo Juris Grants.
Kā citkārt, arī šoreiz dalībnieki daudz ceļoja pa Madonas apkārtni, vācot senus priekšmetus, pētot apkārtnei raksturīgās spēles un rotaļas. Līdzās iegūtajām profesionālajām atziņām katrs no ārvalstu dalībniekiem iepazīst arī Latviju.
Tālākais vasaras skolas dalībnieks šogad ir students no Dienvidkorejas, lielākais izaicinājums viņam bijis garais pārgājiens ar velospidēdu. "Mana labākā pieredze bija 40 kilometrus garais pārbrauciens ar velosipēdu. Iepriekš to nebiju darījis, man tas bija diezgan grūti," atzīst Čul Hvan Čo, skolas dalībnieks no Dienvidkorejas.
"Tas bija lieliski sastapt jaunus cilvēkus, draugus un gūt jaunu pieredzi manām fizioterapijas studijām," saka skolas dalībniece no Čehijas Katežina Dubnova.
"Vislabākais, manuprāt, bija parkūrs. Mēs trenējāmies kopā ar pasniedzēju no Zviedrijas. Vēl man patika būt Latvijas augstākajā virsotnē," saka skolas dalībniece no Čehijas Paula Zaharednikova.
Aizvadītajos piecos gados paveiktais ir apkopots ne tikai dalībnieku prezentācijās un metodiskajos materiālos, bet arī atsevišķā izdevumā, kas atspoguļo katras nometnes aktivitātes un galvenos rezultātus.
