Tiesā vērsās Jaunjelgavas novada dome
Satversmes tiesā informēja, ka lieta bija ierosināta pēc pieteikuma no Jaunjelgavas novada domes, kuras padotībā ir Jaunjelgavas vidusskola, kas esot novadā vienīgā izglītības iestāde, kurā var iegūt vispārējo vidējo izglītību. Skola vairs nespējot izpildīt apstrīdētajās normās noteiktās prasības attiecībā uz minimālo izglītojamo skaitu klasē. Šā iemesla dēļ 2016./2017. mācību gadā Jaunjelgavas vidusskolā netika atvērta 10. klase. Gadījumā, ja arī turpmāk nebūšot iespējams nodrošināt minimālo izglītojamo skaitu klasē, tad Jaunjelgavas vidusskolā būšot jāslēdz vidējās izglītības programma.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas liedz tai īstenot pašvaldības autonomajā kompetencē nodoto funkciju – nodrošināt iedzīvotāju tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību. Apstrīdētās normas par vienīgo kritēriju vidusskolas pastāvēšanai paredzot izglītojamo skaitu, tādējādi pašvaldībām nav iespējas lemt par vidusskolas pastāvēšanu.
Jaunjelgavas novada domes ieskatā, likumdevējs varēja noteikt, ka pašvaldības var līdzfinansēt arī to izdevumu daļu, kas attiecas uz pedagogu darba samaksu. Tādējādi varētu nodrošināt vidējo izglītību novadā arī tad, ja izglītojamo skaits ir mazāks par apstrīdētajās normās noteikto. Turklāt apstrīdētās normas neesot pieņemtas pienācīgā kārtībā, jo Ministru kabinetam neesot bijis likumā noteikta pilnvarojuma šīs normas izdot.
Tikmēr Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētās normas neliedz pieteikuma iesniedzējai īstenot pašvaldības autonomajā kompetencē nodoto funkciju – nodrošināt iedzīvotāju tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību.
Nepietiekams pilnvarojums lemt par skolēnu skaitu
Satversmes tiesa norādīja, ka pašvaldības rīcības brīvība autonomās funkcijas īstenošanā var tikt regulēta ar ārēju normatīvo aktu, bet šim aktam jābūt tiesiskam. Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis deleģējumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas. Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētās normas izdotas, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18. punktu, kas noteic, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām.
Satversmes tiesa norāda, ka Ministru kabinets nebija pilnvarots noteikt minimālo izglītojamo skaitu klasēs. No pilnvarojošajā normā ietvertā formulējuma „noteikt kārtību” izriet Ministru kabineta tiesības noteikumos regulēt tikai attiecīgā jautājuma procesuālo aspektu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīšanai no tām.
Iepriekš gan likumdevējs bija īpaši pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt minimālo izglītojamo skaitu klasēs. Savukārt vēlāk šis pilnvarojums Ministru kabinetam no Vispārējās izglītības likumā tika izslēgts. Tādēļ apstrīdēto normu izdošanai bija nepieciešams īpašs likumdevēja piešķirts pilnvarojums.
Satversmes tiesa secināja, ka šobrīd Ministru kabinetam piešķirtā pilnvarojuma apjoms neļauj tam pieņemt apstrīdētās normas.
Tādējādi Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt tikai kārtību izglītojamo uzņemšanai izglītības iestādē un atskaitīšanai no tās, nevis izstrādāt kritērijus, kas varētu būt pamats atteikumam uzņemt izglītojamo vidusskolā. Arī Vispārējās izglītības likuma struktūra liedz uzskatīt, ka Ministru kabinetam ir piešķirts pilnvarojums izdot apstrīdētās normas.
Satversmes tiesa atzina, ka tāda izglītības iestāžu tīkla izveide, kas veicina kvalitatīvas izglītības pieejamību un resursu efektīvu izmantošanu, neapšaubāmi atbilst tiem mērķiem, kurus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā definējis likumdevējs. Tomēr nav gūstams apstiprinājums tam, ka likumdevēja nolūks bijis minēto mērķu sasniegšanas labad dot Ministru kabinetam tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē. Ministru kabinetam nebija pilnvarojuma pieņemt apstrīdētās normas.
Norma ierobežo pašvaldību brīvību
Satversmes tiesa norādīja, ka apstrīdētās normas attiecas uz izglītības iestāžu institucionālā tīkla izveidi. Šis jautājums ir saistīts ar pašvaldības pienākumu nodrošināt tās iedzīvotāju tiesības uz izglītību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības uz izglītību, atbilstoši subsidiaritātes principam pašvaldībai ir rīcības brīvība pielāgot savas autonomās funkcijas izpildi konkrētajā administratīvajā teritorijā esošajiem apstākļiem.
Tādēļ Izglītības likumā ir noteikts, ka pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes. Savukārt apstrīdētās normas liedz pašvaldībai izvērtēt konkrētos apstākļus un izlemt, vai un tieši kādā veidā turpmāk darbosies tās dibinātā izglītības iestāde. Tādēļ Izglītības likumā noteiktā pašvaldības rīcības brīvība izlemt jautājumus, kas saistīti ar tās izglītības iestāžu turpmāku pastāvēšanu, ir ierobežota.
Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, ir darbojies pretēji varas dalīšanas principam, pārkāpis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu.
Tāpēc Satversmes tiesa nolēma atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 1.pantam un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Ministrija no idejas neatsakās
Jaunjelgavas novada domē par Satversmes tiesas spriedumu gandarīti. “Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad pašvaldība ir panākusi savu. Un tas parāda, ka mums ir demokrātiska iekārta un sabiedrība un mēs varam savas tiesības aizstāvēt,” saka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs (“Vienotība”) Guntis Libeks.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijā no idejas par minimālo bērnu skaitu klasēs nav atteikusies, bet no plašākiem komentāriem pagaidām atturas. Ministrija plašākus komentārus sola pēc iepazīšanās ar Satversmes tiesas pilnu spriedumu.
Zināms, ka ministrija tuvākajā laikā virzīs grozījumus vispārējā izglītības likumā, lai precizētu Ministru kabineta tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē.
