Šogad pieaudzis ziņojumu skaits par mobingu un bosingu darba vietā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Pēdējā pusgada laikā Tiesībsarga birojs novērojis, ka pieaug iesniegumu skaits, kuros ziņo par mobingu un bosingu darba vietā. Par uzmākšanos un vardarbību darba vietā ziņojumi saņemti reti. Valsts darba inspekcijā arī pieaugums sūdzību skaitā par mobingu un bosingu.

Starptautiskā Darba organizācija 5. decembrī publicēs ziņojumu, lai sniegtu priekšstatu par vardarbības un uzmākšanās apmēru darba vietā, tostarp izceļot tās dažādos veidus un norādot uz faktoriem, kas var traucēt cilvēkiem ziņot vai runāt par to. Organizācija norāda, ka ar šo problēmu visā pasaulē saskaras miljoniem strādājošo. Visbiežāk fiziskus un verbālus uzbrukumus piedzīvo viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, mazumtirdzniecības un veselības aprūpes nozarē strādājošie.

Šogad pieaudzis ziņojumu skaits par mobingu un bosingu darba vietā
00:00 / 03:52
Lejuplādēt

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās informācijas pērn Latvijā darba vidē no seksuālas vardarbības un uzmākšanās cietuši 11% sieviešu un 5% vīriešu. Tiesībsarga birojs šādus iesniegumus saņem reti. Kā skaidroja biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību vecākā juriste Elīna Ūsiņa – nereti upuri šo vardarbības formu neatpazīst vai kautrējas par to ziņot.

"Tā bieži vien ir klusā vardarbība, ko sabiedrībā neuzzina. Tikai tad, ja kāds cilvēks atrod drosmi, uzdrīkstēšanos par to runāt, mēs par to uzzinām," norādīja Ūsiņa.

Tiesībsarga birojs  pēdējā pusgada laikā saņem arvien vairāk iesniegumus par mobingu un bosingu darba vidē. Ūsiņa skaidroja, ka ziņojumu skaita pieaugumu veicinājusi sabiedrības izglītotība šajā jautājumā.

Valsts darba inspekcija skaidroja, ka sūdzības par mobingu saņem gan no privātiem, gan pašvaldības uzņēmumiem un valsts iestādēm. Emocionālo vardarbību inspekcija uzskaita kā nevienlīdzīgu attieksmi darba vietā.

Šogad saņemtas 36 šādas sūdzības, no kurām deviņas izceltas kā mobings vai emocionāla ietekmēšana. Savukārt pērn tika saņemtas 44 sūdzības. No tām vien četras par mobingu.

Portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par mobinga aizliegšanu darba vietās. Iniciatīvas autore Marina Vāverīte aicina ar likumu aizliegt emocionālu un psiholoģisku varmācību un ietekmēšanu darbā, kā arī noteikt sūdzību mehānismus pašās darbavietās un tālākās instancēs, kā arī sodus par mobingu darbavietās un profesionālo pienākumu pildīšanā. Autore pastāstīja, ka, šobrīd studējot sociālo darbu, uzzinājusi daudz vairāk par šo problemātiku.

"Mēs palasījām, ka ārzemēs, arī citās Eiropas valstīs jau ir kaut kas [regulēts] stingrāk. Pie mums tā nav. Cilvēki baidās [ziņot]. Baidās pazaudēt savu vietu. Tiešām notiek trakas lietas. Kad mēs sākam dziļāk rakties, mēs uzzinām, ka, jā,  cilvēks iet uz darbu un nezina, ko viņam liks darīt, viņš dara visu ko. Man kolēģe piemetina, ka tur [darba vietā] viena cilvēka mobinga dēļ trīs cilvēki aizgāja no darba, tiešām ļoti spēcīgi cilvēki, kas varēja strādāt, bet viņi aizgāja, tāpēc, ka viņi nevarēja izturēt to mobingu," stāstīja Vāverīte.

Tiesībsarga birojā norādīja, ka izmaiņas likumos nav vajadzīgas.

"Tiesībsarga viedoklis būtu tāds, ka jau spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pietiekams. Jā, mēs atzīstam, ka nav vienas atzītas mobinga vai bosinga definīcijas un nav arī šobrīd viena konkrēta likuma, kas to regulētu, kas sniegtu tādu ideālu algoritmu mobinga identifikācijai un novēršanai. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka katra mobinga, bosinga situācija ar ko cilvēki saskaras, ir absolūti unikāla. Nav identisku situāciju.

Ja kādā likumā būs stingra definīcija, jo lielāka būs mobinga un bosinga satura un tvēruma konkrētība, jo vairāk sašaurināsies to gadījumu loks, kas varētu tikt atzīti par atbilstošiem šai normai," norādīja Ūsiņa.

 Ar mobingu var cīnīties, aizejot no darba vai risinot problēmu, par to ziņojot vispirms darba vietā. Ja tas nelīdz, var vērsties arī Tiesībsarga birojā. Tad birojs prasīs skaidrojumus no iespējamā pāridarītāja. Viņam ir jāsniedz pierādījumi, ka nav vērsis mobingu pret kolēģi. Savukārt no cietušā netiek sagaidīti kādi konkrēti pierādījumi. Pietiek vien ar situācijas aprakstu.

Vēl var ziņot arī Valsts darba inspekcijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti