Īstenības izteiksme 15 minūtēs

No «Laimas» līdz radiomājas projektam – ebreju mantojums Latvijā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vairāku nozaru uzņēmēji mudina atvieglot ārvalstu darbaspēka piesaisti

Skolotāji par «lojalitātes grozījumiem» – vai valsts mums neuzticas?

Skolotāji par «lojalitātes grozījumiem» – vai valsts mums neuzticas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai. To paredz Izglītības likums. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi tagad ļaus arī atlaist skolotāju, kas ir nelojāls Latvijas valstij un Satversmei un nepilda likumā noteikto pienākumu. 

Tikmēr skolotājiem kopumā ir sarūgtinājums par atalgojumu, ir sarežģītā starpnieka un valsts sargātāja loma, ir arī neizpratne par to, kāpēc valsts neuzticas skolotājam, kuru ciena skolēni, un kāpēc neieklausās skolotājā, kurš ļoti vēlas parādīt bērnam, ko nozīmē iespēja un nepieciešamība izvēlēties.

Aizstāvēt Latviju mūzikas stundā

Kristīne turpina studēt muzikoloģiju, mūzikas skolā māca akordeona spēli, bet viņas otra darba vieta ir vispārizglītojošajā skolā, kurā ir mazākumtautību programma.

Vaicāta, kā viņa jūtas — kā latviete, kā krieviete,  viņa  atbildēja, ka ir latgaliete, viņas mamma — latgaliete, bet tēvs — latvietis, kas runā krieviski un poliski.

Novembrī skolas mācību daļa palūdza atkārtot himnu - novembris patriotisks mēnesis -, domāju, jāatkārto, lai melodiju zina, lai vārdus zina, lai ceļas kājās, ir kopā ar visiem un dzied, bet no lielākiem bērniem bija saņemti ne visai patīkami komentāri, stāstīja Kristīne.

Un tad vieni skolēni  jautāja, vai nevar uzlikt Krievijas himnu, viņi dziedāšot to, viens sacīja, ka ir armēnis un grib dziedāt Armēnijas himnu, un puse teica “es neatbalstu himnu, man tā nepatīk, es pat necelšos kājās, lai viņu dziedātu”, stāstīja skolotāja.

“Par kādu lojalitāti no manas puses ir runa? Ko īsti [izglītības ministrs Kārlis] Šadurskis bija domājis.. Es īsti nesaprotu, kā tas atteicas uz skolotāju,” sacīja Kristīne.

Tā šķiet ārkārtīgi sarežģīta loma — būt par tādu kā starpnieku, zibensnovedēju, aizstāvēt Latviju mūzikas stundā.

“Es jūtos, kā esot parādā kādam, un man jātaisnojas par šīm lietām,” atzina Kristīne.

Lojalitātes grozījumus Kristīne kritizē ne tikai tādēļ, ka nesaprot to jēgu un nesaprot arī to, kas tagad skolotājam būtu jādara, bet arī tādēļ, ka skolotāja alga ir pārāk maza, un runas par lojalitāti šādos apstākļos ir nevietā.

“Katram ir jādara savs darbs, mans darbs ir iemācīt kaut ko mūzikas jomā, pievērst parastos skolēnus mūzikai, lai viņi kādreiz, skolu beidzot, aizietu uz klasiskās mūzikas koncertu, atcerētos par komponistu, par kuru mēs stundās runājām,” sacīja  Kristīne

“Un deputātiem ir viņu pirmais darbs – rūpēties par savu tautu, bet es šobrīd neredzu, ka valsts rūpētos par savu tautu, pildītu savu uzdevumu,” viņa piebilda.

Mēs to jau darām

50 - 60 kilometru attālumā no Rīgas ir Misas vidusskola, kāds gabaliņš jābrauc arī pa zemes ceļu. Ja būtu labāks ceļš, šurp pārceltos vecāki ar bērniem, tā domā vēstures un sociālo zinību skolotāja Ingrīda Vaisjūne. Pie skolas kādas mājas pagalmā, staigā vistas, gailis un baltas kazas.

Ingrīda strādā Misas skolā jau divdesmit pirmo gadu. Izdzirdot ziņas par “lojalitātes grozījumiem”, viņa sāka domāt – vai tas skar viņu.

“Bet mani tas neskar, mana darbība vērsta uz to, lai bērniem iemācītu trīs lietas – jāpazīst sava zeme, jāzina sava vēsture, saknes un jārunā latviešu valodā, lai mēs stiprinātu to, kas mums ir,” pauda skolotāja.

“Vienīgais, es dažbrīd aizdomājos, kāpēc tur [likuma grozījumos] tas ir,” atzina Vaisjūne.  

Ingrīda Vaisjūne māca arī vakarskolā, pieminot to, saruna uz brīdi pievēršas arī Krievijai. Stāstot vakarskolniekiem par dažādiem valsts pārvaldes modeļiem, pieminēja arī Krieviju, kur divi cilvēki – Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs – nomaina viens otru valsts vadītāja amatā, un prezentācijā arī ievietoja abu bildi.

Un tad viens no vakarskolniekiem, pieaudzis cilvēks ar kritisku domāšanu, ironiski teica – “jā, jā, jums jau lojalitātes trūkumu nevar pārmest, bilde ievietota pareizi, tā kā pēc valsts nostādnes”, atcerējās skolotāja.

“Es taču, kad daru darbu, nedomāju, vai tas ir lojāli vai ne, es to daru pēc sirdsapziņas, vispirms sirdsapziņa,” uzsvēra skolotāja.

Skolotāja Ingrīda vada arī, kā viņa saka, "tūristus" jeb to, ko sauc par sporta tūrismu, un darbojas arī Latvijas Jaunatnes sporta tūrisma federācijā –  rīko dažādus pasākumus, piemēram, sacensības, kas veltītas Lāčplēša dienai

Šo pasākumu un sacensību galvenā doma ir audzināt rakstura iezīmes, kas palīdzēs skolēniem vēlāk būt stabiliem dzīvē, tikt galā ar sevi, skaidroja skolotāja.

Lojalitāti Ingrīda skaidro kā piederības sajūtu un nesaprot, kā to varētu izmērīt. Viņa arī atgādināja par ministra teikto, ka 99,9% skolotāju ir lojāli.  “Likums pieņemts tiem 0,1%...” neizpratni pauda Ingrīda.  

Viņa arī uzsvēra, ka lojalitāte, attieksme un patriotisms jau ir izglītības standartā, turklāt lojalitāti nevar izmērīt.   

“Nedomāju, ka skolās ir daudz cilvēku, kas tur ir tikai tāpēc, ka viņiem nav, kur palikt. Tas ir mūsu aicinājums, mums tas darbs patīk, savādāk nav jēgas skolā strādāt,” uzsvēra skolotāja.  

Jautāta, vai viņai šķiet, ka viņai uzticas, Ingrīda saka – skolēnu vecāki uzticas noteikti, valsts – “es īsti neesmu pārliecināta, ja jau pieņem tādu likumu”.

“Es dažkārt domāju vispār par tādām lietām kā domu kontrole, man tas liekas pretdabiski. Dažkārt viena no sajūtām – “Lielais Brālis - kā Orvela romānā -  kontrolē tavu apziņu”,” atzina Ingrīda Vaisjūne.

Ingrīda Vaisjūne skaidroja arī, ka ir bieži domājusi par izvēli, tieši par to viņa bieži runā arī skolā, lai skolēni saprot, kāpēc dažādās valstu sistēmās cilvēki rīkojās tā, nevis citādi, jo viņiem bija uzspiests sistēmas rāmis. Un mums jābūt priecīgiem, ka mums nav uzspiests šis rāmis, tu vari izpausties, kamēr netraucē citu brīvības un tiesības.

Ja skolēns to saprot, viņš tā arī sevi veido, bet, ja tu viņam tikai liec kaut ko iemācīties, “tur tās domāšanas nav, bet man šķiet, ka mūsu valstij ir vajadzīgi domājoši cilvēki”, sacīja skolotāja,

"Tikumība" un "lojalitāte" — skolotāju neuzskata par profesionāli

Kristaps Zaļais ir Salaspils 1. vidusskolas matemātikas un ekonomikas skolotājs. Viņš ir viens no ''Iespējamās misijas'' 2014. gada iesaukuma, bet strādā skolā jau trīs gadus, palika audzināmās klases dēļ, gribēja sagaidīt viņu 9. klases izlaidumu.

Lojalitātes grozījumiem Kristaps ātri vien esot atmetis ar roku.

“Sapratu, ka tas ir bezjēdzīgi, man tas neliekas loģiski,” sacīja Kristaps.

Viņam radies iespaids, ka tie, kas šos grozījumus pieņēma, “nav bijuši paši skolā un lemj par lietām, ko paši neizprot”. Kristaps norādīja, ka lojalitātes termins nav skaidri definēts, nav pateikts, kur ir tā robeža. 

Valsts un skolotāja attiecībās Kristaps gaida to, ka viņš būs līdzvērtīgs sarunas dalībnieks, viņš norādīja, ka pašlaik valsts un skolotāju komunikācija darbojas tikai vienā virzienā.

Viņš sprieda, ka varbūt zinātu vairāk, ja būtu arodbiedrības biedrs, bet šobrīd sajūta ir tāda  – “re, kur man algas modelis, re, kur lojalitātes likums, dzīvo tālāk”.   

Skolēni skolotāju kaut kādā ziņā uzskata par piemēru, Kristaps priecājas, ka viņa audzināmās klases puiši ir pamanījuši un sapratuši, ka uzvilkt kreklu svētku dienā ir laba izvēle. Līdzīgi arī ar lielākajiem vai satraucošākajiem notikumiem — viņi grib zināt Kristapa viedokli, piemēram, jautā par kādiem teroristu uzbrukumiem un arī par valsts lietām.

Kristaps māca arī ekonomiku un nesen viņam jautāja arī par mikrouzņēmuma nodokli, “vai tiešam ir tik traki”, viņš stāstīja par dažādu ekspertu vērtējumiem un atziņām, stāstot, ka, iespējams, nevienam līdz galam nav taisnība, bet neviena atziņa līdz galam nav meli.

“Es uzskatu, ka neviens uzskats nav pareizs, bet viņam tiesības tā domāt. Kas ir svarīgi – skatīties, kas ir informācijas avoti,” uzsvēra skolotājs.

Viņam par lojalitātes grozījumiem ir vienas bažas – tas ierobežos skolotāja iespējas diskutēt ar skolēniem, bet, ja nebūs šo diskusiju, jaunieši “pieņems par pareizu pirmo trakāko virsrakstu, ko viņi internetā ieraudzīs”, jo skolotāji vienkārši baidīsies no diskusijām.

Kristaps arī uzskata, ka šādi likuma grozījumi liecina, ka viņu neciena kā profesionāli, nevajadzētu būt tā, ka jebkurai informācijai internetā mēs uzticamies vairāk nekā skolotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti