SKDS aptauja: Ārsta profesija ir prestižākā Latvijā

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ārsta profesija ir pati prestižākā, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Savukārt paši ārsti savas profesijas prestižu novērtējuši pieticīgāk, vienlaikus atzīstot, ka aizvadītajos desmit gados notikušas pozitīvas izmaiņas. 

Lai pirms 9. Latvijas Ārstu kongresa noskaidrotu, ko pēc teju trijiem kovida pandēmijā pavadītiem gadiem domā un kādas nākotnes perspektīvas saskata Latvijā praktizējoši ārsti, kā arī uzzinātu pacientu viedokli par veselības aprūpes kvalitāti un ārstu darbu, jūlijā un augustā tika īstenota plaša aptauja. 

"Aptaujā iedzīvotājiem arī tika jautāts, cik, viņuprāt, var uzticēties dažādu profesiju pārstāvjiem. Ārsti un māsas bauda nedalītu iedzīvotāju uzticību, tā tikai statistiskās kļūdas ietvaros atpaliek no uzticības līmeņa, ko sabiedrībā bauda inženieri un arhitekti. Savukārt niecīga uzticēšanās ir politiķiem, ierēdņiem un arī tiesnešiem. Turklāt iedzīvotāju uzticēšanās ārstiem dinamika ir izteikti pozitīva, kas vēlreiz apliecina ārstu kā viedokļu līderu lomu sabiedrībā," norādīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.  

Viena no aptaujas tradicionālajām sadaļām bija veltīta ārsta profesijas prestiža noskaidrošanai, kā arī ārstu profesionālās apmierinātības mērīšanai. Aptaujā SKDS lūdza ārstus novērtēt, cik, viņuprāt, prestižas Latvijā ir biežāk izplatītās profesijas.  Līdzīgi kā 2013. un 2017. gadā, arī šoreiz TOP3 prestižāko profesiju vidū ārsti ierindoja arhitekta, advokāta un uzņēmēja profesijas. Ārsti savas profesijas prestižu 10 baļļu skalā novērtējuši ar 6,93, kas vienlaikus ir būtiski augstāks rādītājs nekā iepriekšējās aptaujās un rada pamatu piesardzīgam optimismam, atzīmēja SKDS. 

Savukārt Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju novērtējuši kā pašu prestižāko. Tikai tad seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji. 

"Sabiedrības novērtējums, protams, ka ir ļoti svarīgs, bet liela nozīme ir arī paša ārsta apmierinātībai ar savām profesionālajām izvēlēm. Joprojām 75% ārstu arī tagad izvēlētos to pašu profesiju, bet tikai 9% ir vīlušies savā izvēlē, bet 15% ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. (..) Savukārt, ja runa ir par bērnu profesionālajām izvēlēm, 57% ārstu saviem bērniem ieteiktu kļūt par ārstu, bet 35% – neieteiktu," atzīmēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.   

Salīdzinot ar 2017. un 2013. gadu, ir būtiski pieaudzis to ārstu skaits, kas uzskata, ka darbs ārstniecības jomā tiek pienācīgi novērtēts tieši finansiāli, kā arī uzlabojušies darba apstākļi. Ja vēl 2017. gadā darba algu par pienācīgu novērtēja tikai 14% respondentu, tad šogad tie jau ir 29% aptaujāto ārstu. Tomēr joprojām paliek 59% ārstu, kas uzskata, ka finansiālais novērtējums nav atbilstošs. 

Pēc kovida pandēmijas teju trim gadiem svarīgi bija noskaidrot, kā savu darba slodzi, fizisko un garīgo veselību novērtē paši ārsti, kas visu šo laiku bijuši pakļauti paaugstinātam stresam un pārslodzei. Aptaujas dati parādīja, ka dramatiski pieaudzis to pacientu skaits, ar ko ārsts kontaktējas ikdienā – vienas nedēļas laikā. Šogad vidēji tie ir 80 pacienti, bet vēl 2017. gadā tie bija 66 pacienti nedēļā, liecina SKDS dati. 

Tāpat aptauja parādījusi, ka joprojām ārsti ir spiesti strādāt vairākās darbavietās, bet 22% strādā pat trīs un vairāk darbavietās. Tikai 43% aptaujāto atzina, ka viņiem ir tikai viena darbavieta. Šie dati uzkstāmi parāda, ka Latvijā hroniski trūkst ārstu, kas arī rada papildu epidemioloģiskās drošības riskus, norādīja SKDS.

Joprojām izdegšana darbā ir ārsta profesijas neatņemama sastāvdaļa. Un 10 gadu laikā, kopš tiek īstenotas aptaujas, situācija nav būtiski uzlabojusies. Joprojām katrs trešais ārst jeb 35% bieži satsopas ar izdegšanu, bet 53% – dažkārt. Tikai 9% aptaujāto ārstu ir atzinuši, ka nekad nav sastapušies ar izdegšanu darbā.  

Aptaujā pirmo reizi noskaidroja, kā iedzīvotāji un ārsti novērtē Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās atbilstību mūsdienu prasībām. Kā kopumā labu Latvijas veselības aprūpes sistēmu novērtējuši tikai 13% ārstu un 17% iedzīvotāju, bet kā kopumā sliktu – 28% ārstu un 32% iedzīvotāju. 

Jau gadiem Latvijā tiek runāts par medicīniska rakstura kļūdām un to dekriminalizāciju, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tāpēc aptaujā pirmo reizi gan ārstiem, gan iedzīvotājiem tika jautāts, kā viņi redz šo jautājumu. Tikai 26% ārstu uzskata, ka medicīnisko kļūdu cēlonis ļoti bieži ir ārsta neprofesionalitāte un nekompetence, aptaujātie ārsti sliecas domāt, ka biežāk pie medicīniska rakstura kļūdām ir vainojamas drošas ārstniecības sistēmas trūkums, kā arī zemā pacientu veselības pratība un gaidas, ka ārstēšana vienmēr dos 100% pozitīvu rezultātu. Vienlaikus viņi atzina, ka pacienti ļoti bieži ir arī izprotoši, ja redz godīgu mediķu attieksmi. Pacientu izpratni apliecina arī atbildes uz jautājumu, vai, jūsuprāt, Latvijā ir nepieciešams atbrīvot ārstus no kriminālatbildības par netīšām medicīniskām kļūdām. Kopumā apstiprinoši uz šo jautājumu atbildējuši 46% iedzīvotāju, bet ''nē'' teikuši 39% respondentu. 

Aptauju īstenoja pētījumu centrs SKDS, kopumā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem un 1187 ārstus. Aptaujas anketā tika iekļauti gan aktuālie jautājumi, gan jau iepriekšējās aptaujās uzdotie, nodrošinot iespēju salīdzināt šī gada vērtējumus ar 2013. un 2017. gada aptauju rezultātiem. 

Ar SKDS iedzīvotāju un ārstu aptaujas rezultātiem 9. Latvijas Ārstu kongresā, kas norisināsies no 21. līdz 24. septembrim Rīgā, tiks iepazīstināta plašāka sabiedrība un īpaši diskutēts arī plenārsēdē "Ārstu un pacientu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā. Profesionalitātes un medicīnisko kļūdu cēloņsakarības". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti