«Sirsniņmājiņas» būs jāreģistrē tikai blīvi apdzīvotās vietās

Saskaņā ar aptuvenām aplēsēm, aptuveni piektā daļa iedzīvotāju, kas mīt blīvi apdzīvotās vietās, izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Tieši šo iedzīvotāju daļu tiešāk vai mazāk tieši varētu skart prasība par šādu kanalizācijas sistēmu reģistrēšanu pašvaldībās. Tomēr, kā uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), iecerētā decentralizēto kanalizācijas sistēmu „inventarizācija” nebūt nenozīmē, ka tās vairs nevarēs lietot un iedzīvotājiem būs obligāti jāpieslēdzas centralizētai kanalizācijai vai jātērē nauda jaunu iekārtu iegādei.

Prasības par kanalizācijas sistēmu reģistrēšanu attieksies tikai uz blīvi apdzīvotām vietāmMadara Fridrihsone

    Pēdējās nedēļās izcēlusies ažiotāža saistībā ar īsi pēc Jāņiem pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka, sākot no 2019. gada 1. janvāra vietvarām tiek doti divi gadi decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidei. Pašvaldībām gan dotas tiesības reģistra izveidi uzticēt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem.

    Šie noteikumi, kas noteic asenizācijas pakalpojumu sniedzēju un centralizētai kanalizācijai nepieslēgto kanalizācijas sistēmu īpašnieku pienākumus, attiecas ne tikai uz sausajām tualetēm jeb tā dēvētajām sirsniņmājiņām, bet arīdzan uz rūpnieciski izgatavotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un septiķiem.

    „Mēs gribam sakārtot vēl vienu lauciņu, kas saistās ar kanalizācijas notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

    Respektīvi, mēs vēlamies salikt visus jautājumus pa plauktiņiem, lai zinātu, kādā veidā saimnieko cilvēki tur, kur nav centralizētās kanalizācijas.

    Ikdienā mēs saņemam diezgan bieži saņemam iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības par to, kā ir izveidotas šīs sirsniņmājiņas un kā tās ietekmē kaimiņus,'' saka VARAM valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere.

    Pašlaik atbildīgo iestāžu rīcībā nav pat precīzu datu par to, cik un kādas decentralizētas kanalizācijas sistēmas Latvijā tiek izmantotas. No tautas skaitīšanas datiem izriet, ka tualetes ar ūdens novadiem ir aptuveni 80% Latvijas mājokļu. VARAM lēš, ka decentralizētas kanalizācijas sistēmas izmanto vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju, kas mīt blīvi apdzīvotās vietās. Tieši uz šo iedzīvotāju daļu attiektos kanalizācijas sistēmu reģistrācija.

    „Prasības nav attiecinātas uz visu Latviju un pilnīgi visām vietām. Tās attiecas tikai uz pilsētām un ciemiem. Lauku teritorijas, lauku viensētas, telts vietas – šīm vietām nav izvirzītas nekādas prasības, jo tas kaitējums, ko varētu šādos gadījumos nodarīt, ir diezgan nebūtisks. Tāpat jāatzīst, ka tur nav kaimiņu, ko tas varētu ietekmēt, dzeramā ūdens ņemšanas vietu. Pie tam pašvaldībām ir tiesības noteikt atsevišķus ciematus, uz kuriem šīs prasības neattiecina, piemēram, ja iedzīvotāju blīvums tur ir neliels vai ļoti izkliedēts.”

    Arī kanalizācijas sistēmas reģistrēšana vēl nebūt nenozīmē, ka esošo kanalizācijas sistēmu būs jāpārbūvē,

    uzsver Vesere: „Svarīgākais visos šajos gadījumos vienojošais elements ir, lai neattīrīti notekūdeņi, kuri nāk no mājsaimniecībām, kuros, atcerēsimies, ir visas tās ķimikālijas, ko mēs lietojam sadzīvē – trauku mazgājamos līdzekļus, veļas pulverus… Svarīgi ir, lai tas viss neattīrītā veidā nenonāk zemē, gruntsūdeņos, no kurienes tas aiziet tālāk un rada risku, ka, ja tuvumā kāds ņem dzeramo ūdeni, tad šis dzeramais ūdens nav īsti lietojams.”

    Noteikumu mērķis nekādā ziņā neesot piespiest iedzīvotājus pirkt jaunas iekārtas vai obligāti pieslēgties centralizētai kanalizācijai, akcentē Vesere:

    „Ja būvējam bedri, tai jābūt hermētiskai, ja pērkam iekārtas, tad jāzina, kur mēs tās pērkam un kā tās jāekspluatē. Ja tālāk viss tiek atbilstoši izvests atbilstošā biežumā, tad šiem iedzīvotājiem vienīgais, kas mainīsies, būs tas, ka vajadzēs vienu reizi pieteikt, ka tādā un tādā adresē notiek tāda veida kanalizācijas savākšana.”

    Saistībā ar jaunajiem noteikumiem lielākie izdevumi varētu rasties pašvaldībām, kam jānodrošina iespējas nodot no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus un septisko tvertņu dūņas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti