Sešu gadu laikā slimnīcās būs jaunas reformas. To skaits nesamazināsies, bet daļa slimnīcu, kur pacientu mazāk, pakalpojumi dārgi un tuvumā ir lielāki stacionāri, varētu samazināt savu funkciju apjomu. Tajā pat laikā veselības sistēmā briest arī citas problēmas, kuru risināšanu jāuzsāk tūdaļ.
Pagājuši vien pāris gadi kopš pēdējām apjomīgajām slimnīcu reformām, kad daļa kļuva par aprūpes slimnīcām, vēl daļai samazināja pakalpojumu apjomu. Tagad, vērtējot pacientu plūsmu, demogrāfisko situāciju, izmaksas un slimnīcu tīklu, veselības ministrija plāno 6 gadu laikā ieviest vēl papildus izmaiņas. Neviena slimnīca netiks slēgta, bet Alūksne, Preiļi, Jūrmala un Krāslava var zaudēt daļu savu pakalpojumu. Šeit gan joprojām diennakti būs pieejama palīdzība un ārsti. Jūrmalas slimnīcā plānots saglabāt arī dzemdniecības nodaļu, stāsta Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrniece-Umbraško.
Slimnīcas par šo lēmumu jau zina, tomēr viedokļi par izmaiņām ir diametrāli pretēji. Kamēr Preiļu slimnīcas vadītājs Jānis Anspoks vērtē, ka 60 km rādiusā ir trīs lielas slimnīcas, cilvēki aizvien mazāk laika pavada stacionāros un veselības aprūpe nav pasliktinājusies. Tikmēr Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa, kuras vadītajā iestādē konstatēta samazināta pacientu plūsma, norāda, ka dati, uz kuriem balstītas izmaiņas, nav pilnīgi, paši plānotāji nav bijuši slimnīcā un tuvākā slimnīca ir 70 km attālumā, ceļi slikti, bet Alūksnē, līdzīgi kā Kuldīgā, izmaiņas var būtiski ietekmēt pacientus.
Bet viena no būtiskākajām problēmām, ar ko nāksies saskarties veselības nozarei, ir mediķu trūkums. Rēķināts, ka septiņu gadu laikā ārstu un māsu skaits saruks par trešdaļu, jo daļai sāksies pensijas gadi, norāda Māsu asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte.
Turpinās darbs arī pie specializēto ārstniecības iestāžu, piemēram, dzemdību nama un Rīgas otrās slimnīcas integrēšanas daudzprofilu slimnīcās. Reformas paredzēts īstenot līdz 2018. gadam.
