Viņa skaidroja, ka šī brīža pedagogu algu modelī nav skaidras atskaites sistēmas, pēc kuras vadoties varētu spriest par profesijai atbilstošu un pietiekamu atalgojumu. Proti, šobrīd dažādās pašvaldībās skolotāju algas tiek aprēķinātas pēc dažādiem principiem, kas tikai veicinājis skolu noslāņošanos. Savukārt, īstenojot jauno algu modeli, būtu skaidra sistēma, attiecībā pret kuru turpmāk varētu strādāt jebkurā pašvaldībā.
Tādā veidā, lai skolās ar līdzīgu bērnu skaitu skolotāji saņemtu līdzīgu algu, valstij būtu jāspēj skolotājiem samaksāt 1300 eiro par 36 darba stundām. Tas iespējams, taču tam vajadzīgs lielāks atalgojums, apstiprināja ministre.
Seile skaidroja, ka jaunajā atalgojuma modelī nav paredzēts, ka visiem skolā strādājošiem pedagogiem būtu jāstrādā uz pilnu laiku. "Ilgtermiņā būtu pareizi, ja 85% skolā strādājošo pedagogu būtu uz pilnu laiku, bet pārējie strādātu citur un papildus tam būtu skolotāji kādā skolā," lēsa ministre. Tas gan nenozīmējot, ka nekavējoties jāsamazina skolotāju skaits skolās. Atsevišķiem skolotājiem tiek dotas iespējas strādāt mazāk vai arī paralēli valsts apmaksātos kursos iegūt kvalifikāciju vēl kāda mācību priekšmetu pasniegšanai, un tādā veidā strādāt pilnu slodzi.
Savukārt, ja katrs skolotājs vēlēsies saņemt pilno samaksu, tad skolotāju skaitam būtu jāsamazinās par 10-15%. "Ministrija atstāj skolu administrāciju ziņā - samazināt vai nesamazināt pedagogu skaitu," sacīja Seile, piebilstot, ka skolu vadībai algas pēc jaunā modeļa ieviešanas palielināsies.
Seile nenoliedza, ka, ieviešot jauno pedagogu atalgojuma modeli tādā formā, kāds tas ir šobrīd, 40 pašvaldībām samazināsies valsts piešķirtais finansējums salīdzinājumā ar to, ko tās saņem šobrīd. Taču tas nenozīmē, ka automātiski samazinātos arī visu šajā pašvaldībā strādājošo skolotāju algas.
Ar jauno modeli ministrija vēlas izveidot sistēmu, kurā katrs skolotājs par pilnas slodzes darbu saņemtu vismaz 760 eiro bruto, jo pagaidām pašvaldības izvēlas saglabāt visas skolas un tādā veidā nespēj lauku skolotājiem samaksāt vairāk kā 420 eiro.
"Ir skaidrs, ka nespēsim ne pie vienas reformas panākt, lai neviens skolotājs nav zaudētājs," sacīja Seile.
Ministre apliecināja, ka turpinās strādāt pie iesāktās skolotāju algas reformas, līdz būs panākta vienošanās. Par to, kāds izskatīsies galīgais modelis, vēl pāragri runāt, tomēr, visticamāk, tas būšot pārejas variants, sacīja Seile.
"Kamēr runā par reformas nepieciešamību, visi māj ar galvu un piekrīt, bet, līdz ko tā skar personīgi – tā šī reforma nepatīk," šī brīža darbu komentēja Seile, piebilstot, ka šobrīd koncentrējas uz darāmajiem darbiem, bet par demisijas iespēju domās vien tad, ja kāds to pieprasīs.
Attiecībā uz jauno pedagogu sagatavošanu, nākamajā gadā, plānojot budžeta vietas augstskolās, ministrija vēlas palielināt atlases kritērijus pedagoģijas reflektantiem, kā arī palielināt prakses sistēmas esošajiem studentiem.
Ministre atzina, ka pēc starptautisku pētījumu datiem, Latvijas izglītības sistēma vērtējama kā vidēji labi. “Mēs veiksmīgi spējam “pavilkt” uz augšu bērnus, kas ir vājāki, bet mums ir ļoti maz izcilību, kas nav pareizi,” norādīja ministre, atzīstot, ka bez jauno talantu izcelšanas valstij neizdosies panākt zinātņu ietilpīgas tautsaimniecības attīstību.
Ziņots, ka vēl vasarā LIZDA un Izglītības ministrija bija ļoti tuvu kompromisam par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa gala versiju. Taču nu abas puses atkal ir pretējās ierakumu pusēs.
Paralēli izlīguma sarunām ar ministriju arodbiedrība sākusi streika procedūru. Līdz 30.novembrim tiks apzināts streikot gribētāju skaits izglītības darbinieku arodbiedrības pašvaldību dalīborganizācijās. LIZDA vadītāja neizslēdz arī iespēju prasīt ministres demisiju.
Arodbiedrība nākusi klajā ar saviem aprēķiniem, kas rāda – ieviešot modeli, atalgojuma sarukums draud daudz vairāk skolotāju, nekā iepriekš informējusi ministrija. LIZDA aprēķinos ņēma vērā tikai skolotāju algas, bet ministrija – arī skolas administrācijas algas.
Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.
