Dienas notikumu apskats

Saeimā vēl nelemj par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam

Dienas notikumu apskats

Dziesmu svētkos nedrīkstēs lietot privātos dronus

«Saskaņas» frakcijas vadītājam nav pārliecības par sabiedrisko mediju finansējumu

«Saskaņas» frakcijas vadītājam nav pārliecības par finansējumu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus

Saeima ceturtdien, 14.jūnijā, vēl nelēma par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Tikmēr opozīcijā esošās „Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam gan nav pārliecības, ka līdzekļus šādam solim izdosies atrast. Tam nepiekrita  “Vienotības” deputāte Lolita Čigāne, jo pēc likuma pieņemšanas no šī mērķa atkāpties nevarēšot. 

Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai pēc diviem ar pusi gadiem jāatsakās no reklāmām un citiem komerciāliem paziņojumiem. To paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, par kuriem būs jālemj Saeimai. Izņēmumi būs, piemēram, pašreklāma, sociāli nozīmīgi paziņojumi un citi.

Prognozējams, ka ieceri deputāti atbalstīs. Tomēr opozīcijā esošās „Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam nav pārliecības, ka sabiedrisko mediju reklāmas tirgus pamešanai izdosies atrast līdzekļus.

„Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis UrbanovičsAnnija Petrova

    Urbanovičs pauda šaubas par finansējuma atrašanu: „Man ir garantijas, ka nebūs, jo pasakas, ko stāsta [premjerministrs Māris] Kučinskis un par to, cik mums forši iet, ir ļoti paviršiem klausītājiem un skatītājiem. (..) Ja ir mērķis padarīt sabiedrisko [mediju] par valsts, proti, būt absolūti atkarīgam no valdošās koalīcijas, tad tas ir tas ceļš, ko viņi iet. Nē, redziet, es mediju, īpaši sabiedrisko mediju neatkarību nevaru neatbalstīt.

    Bet es gribu redzēt, vai jums, sabiedriskajiem medijiem, tiks piešķirts arī finansējums, neatkarīgs finansējums. Pagaidām par to valdība klusē.

    Mēs ideju atbalstīsim. Šobrīd ir runa par ideju. Ideju mēs nevaram neatbalstīt, tas ir absolūti loģiski.”

    “Vienotības” deputāte Lolita Čigāne uzsvēra, ka 14 miljoni eiro ir neliela summa salīdzinājumā ar to, cik daudz naudas tērē citiem pasākumiem.

    "Ja likums tiks pieņemts galīgajā lasījumā, tad, godīgi sakot, es neredzu iespēju, kādā likumīgā veidā atkāpties no šī mērķa.

    Saeimas deputāte Lolita ČigāneAnnija Petrova

      Tā kā, ja visi apstākļi būs pietiekami paredzami, tad 2021.gadā tam finansējumam vajadzētu būt. Tas finansējums nav liels, salīdzinot ar to, cik daudz naudas tiek tērēts citiem pasākumiem. Piemēram, pagājušajā vasarā plūdi Latgalē – zemniekiem tika izdalīti 15 miljoni [eiro]. Protams, zemniekiem tas pienācās, bet mēs arī zinām, ka bija problēmas ar to, ka šī nauda tika piešķirta cilvēkiem, kam varbūt nemaz nepienācās. Līdzīga summa ir nepieciešama, lai padarītu mūsu mediju vidi veselāku, kas ir tik ļoti svarīga mūsu valsts nākotnei. Tā kā es patiešām uzskatu, ka jebkādas iebildes šim finansējumam un šī finansējuma paredzēšanai budžetā ir vienkārši nerūpēšanās par mediju telpas veselību un to, ka mūsu cilvēki ir izglītoti un labi informēti," sacīja Čigāne.

      Rudenī, sākot izstrādāt nākamā gada budžetu, to gatavos arī nākamajiem trim gadiem kopumā. „Tātad 2019., 2020., 2021.gads. Tas, kas šobrīd ir ļoti svarīgi, ir 2021.gada plānotajā budžeta rāmī jau paredzēt šo finansējumu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus,” norādīja Čigāne.

      Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības iepriekš intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” pauda, ka tas būs politisks lēmums. Saistībā ar šo jautājumu vajadzīga politiskā griba un apņemšanās.

      „Ir koalīcijas partneriem iespēja atteikties no citām savām prioritātēm. Ja šis ir svarīgs pasākums, par to var vienoties. Jūs jau zināt, ka svarīgām lietām fiskālajā telpā budžetā vienmēr līdzekļi atrodas. (..) Es domāju, tad to mēs diezgan labi redzēsim jau rudenī budžeta veidošanas procesā, vai koalīcijas partneri tiešām ne tikai vārdos, bet arī darbos būs gatavi atbalstīt šo ideju, atsakoties no citām prioritātēm un lemjot par to, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir viens no svarīgākajiem vidēja termiņa budžeta uzdevumiem,” sacīja Reizniece-Ozola.

      Steidzamības kārtā virzītajos grozījumos paredzēta arī virkne citu izmaiņu, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu. Par izmaiņām Saeimā plāno lemt 20.jūnijā.

      KONTEKSTS: 

      Mediju nozarē Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) iziešana no reklāmas tirgus ir jau gadiem apspriests jautājums. To atbalsta gan abu mediju vadība, gan komerciālie mediji, gan nozari pārraugošā Kultūras ministrija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

      Izskanēja arī bažas par to, vai sabiedriskajiem medijiem ir garantija, ka tiem kompensēs par reklāmām neiegūtos ieņēmumus. NEPLP Saeimas komisijai iesniegtā informācija liecina, ka reklāmas ieņēmumu kompensācijai Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio 2020.gadā būtu nepieciešami nepilni 14 miljoni eiro. No tiem Latvijas Radio būtu vajadzīgi 3,5 miljoni eiro, bet pārējie - LTV.

      Taču par to, kur rast līdzekļus šīs ieceres īstenošanai, visticamāk, būs jādomā jau nākamajai valdībai.

      0 komentāri
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Populārākie
      Interesanti