Laikapstākļi ietekmē cilvēku atpūtu, it sevišķi uz ūdens. Līdz ar siltāku laiku nelaimes gadījumi uz ūdens notiek biežāk. Lai gan šī vasara, salīdzinot ar pagājušo, ir daudz vēsāka, tomēr kopš peldsezonas sākuma 15. maijā līdz šodienai glābēji saņēmuši jau vairākus izsaukumus, kur palīdzību sniedza atpūtniekiem uz ūdens. Savukārt no ūdenstilpēm šajā peldsezonā izcelti jau 11 noslīkušie, informē VUGD.
Latvijā situācija ar drošību uz ūdens neuzlabojas, saka organizācijas „Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze. Ik gadu noslīkst aptuveni 130 cilvēku. Cēloņi tam esot vairāki, taču viens no galvenajiem – sabiedrības zināšanas par drošu atpūtu uz ūdens.
"Cilvēki dzīvo diezgan lielos mītos un pārliecībā, kas ir iesakņojusies jau diezgan sen, par to, ka slīkst jau jūrā vai citās lielās ūdens tilpnēs. Bet patiesībā tā slīkšana notiek piemājas dīķos, ezeros, upēs. Tas liecina par to, ka cilvēki peldas tādās ūdenstilpēs, kas viņiem ir viegli sasniedzamas, nevis tās, kas ir drošas," skaidro Gemze.
Nereti tuvākās ūdenstilpes ir aizaugušas un akmeņainas, kas apdraud peldētāja drošību.
Un otrs no nelaimes cēloņiem – pārgalvība. Zane Gemze stāsta, ka visbiežāk pārgalvīgākie uz ūdens ir vīrieši vecumā no 35 līdz 50 gadiem.
"Pārgalvīgā rīcība – peldot, piemēram, līdz ezera vidum vai pāri tam, vai peldot alkohola reibumā. Tāpat arī makšķerējot bez drošības vestēm, nejauši izkrītot no laivas. Rezultātā slīkšanas epizodes summējas. Kopumā 75% no slīkušajiem ir vīrieši. Un ap 10-15% vidēji sezonā slīkst bērni," norāda Gemze.
Lai mazinātu nelaimes gadījumu skaitu, nepieciešams mainīt sabiedrības domāšanu par to, kas ir droša atpūta uz ūdens.
Tam piekrīt arī Rīgas ielās uzrunātie. Aptaujātie iedzīvotāji uzskata, ka vispārgalvīgākie ir jaunieši, tāpēc nelaimes gadījumu uz ūdens netrūkst.
Šogad kopumā no ūdenstilpēm Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izcēlis jau 40 bojāgājušos.
