Īpašās pārraides

Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšana. Tiešraide

Īpašās pārraides

Zīmju valodā. Latvijas Republikas proklamēšanas 104.gadadiena. Saeimas svinīgā sēde

Latvijas Republikas proklamēšanas 104.gadadiena. Saeimas svinīgā sēde

Saeimas priekšsēdētājs 18. novembrī aicina sargāt un kopt Latviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 6 mēnešiem.

"Sargiet savu valsti, izkopiet to, jo, ziniet: ja nebūs Latvijas, nebūs arī jūs", to Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas valsts dibināšanas 104. gadskārtai teica parlamenta priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), citējot Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pirms 100 gadiem sacīto. Arī Smiltēns aicināja sargāt un kopt Latviju, jo bez tās nebūs arī Latvijas tauta.

"Lai viņa vēlējums kļūst par pamatu mūsu visu, gan šajā svētku reizē, gan ikdienā, šogad un turpmāk, skaļāk vai klusāk izteiktam apliecinājumam un solījumam. Mūsu senču un mūsu bērnu priekšā. Sargāt un kopt mūsu Latviju. Tad tā būs mūžam un mūžam būsim mēs," sacīja Smiltēns.

Viņš atzīmēja, ka pasaule 2022. gada novembrī vairs nav tā pati, kāda tā bija gadu iepriekš saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā.

"Šī jaunā situācija gan Latvijā, gan citur pasaulē ir izraisījusi dziļas bažas un satraukumu. Impērisku murgu radīta nežēlība un cietsirdība ir tepat blakus," norādīja Smiltēns.

"Cilvēki ir norūpējušies arī par Krievijas agresijas ekonomiskajām sekām. Tajā pašā laikā var teikt, ka vēstures paātrinājums ir mūs sapurinājis, licis izdarīt salīdzinoši īsā periodā to, ko ilgstoši esam atlikuši uz vēlāku laiku."

Viņš skaidroja, ka Latvija izšķirusies par padomju okupāciju slavinošo pieminekļu aizvākšanu no Latvijas publiskās telpas, par pilnīgu pāreju uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu skolās, aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, risināt problēmas saistībā ar atkarību no Krievijas energoresursiem.

"Es teiktu – mēs esam kļuvuši drosmīgāki. To ir svarīgi apzināties, jo šeit slēpjas atbilde uz vienu no šodienas lielākajiem jautājumiem: cik droši mēs varam justies?" sacīja Smiltēns.

Viņaprāt, mūsu drošība, pirmām kārtām, ir atkarīga no mūsu pašu drosmes. "Drosmes saskatīt patiesību, saredzēt īstos ienaidniekus un draugus, drosmes rīkoties. Kādu cenu katrs no mums ir gatavs maksāt par brīvību? Deviņos mēnešos, kopš sācies Krievijas uzbrukums Ukrainai, daudzi no mums ir uzdevuši paši sev šo jautājumu. Un tas vairs nav tikai retorisks vai teorētisks. Esmu pārliecināts, ka vairums Latvijas cilvēku uz to atbildējuši stingri un pārliecināti."

Pēc viņa teiktā, drosme šajos laikos ir nepieciešama ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem, lai tie krīzes laikā saglabātu un attīstītu savu uzņēmumu, skolotājam vai mediķim, turpinot savu atbildīgo darbu, un jaunai ģimenei, izšķiroties par bērniņa laišanu pasaulē. Tāpat drosme ir nepieciešams valsts pārvaldei, valdībai.

"Ir vajadzīga tāda valsts pārvalde, valdība, kas ar praktisku, racionālu un pārdomātu rīcību rada drošības sajūtu," pauda Saeimas priekšsēdētājs.

Viņš pauda cerību, ka, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, ikviens Latvijā saprot, cik svarīga ir valsts aizsardzība. Tāpat Latvijā arvien vairāk apzinās ārpolitikas nozīmi.

"Ja mēs vēlamies, lai Latvijas nacionālās intereses tiek jēdzīgi pārstāvētas un aizstāvētas pasaulē, tad šā mērķa labā ir aktīvi jādarbojas arī Saeimas deputātiem un ne tikai Ārlietu ministrijas, kā arī citu ministriju un valsts pārvaldes struktūru darbiniekiem. Nebūs pārspīlējums teikt, ka tik salīdzinoši nelielā valstī, kāda ir Latvija, diplomāti esam mēs visi. Ir jāstrādā saskaņoti, un te mēs nonākam pie vēl kāda temata," teica Smiltēns.

Viņš arī norādīja: lai arī var šķist, ka Latvijā ikdienā esam kāri uz savstarpējiem strīdiem, tomēr svarīgos brīžos mēs spējam savas domstarpības nolikt malā.

"Domāju, ka tas atbalsts, tā cilvēku solidaritāte un iesaiste, kas redzama, mums palīdzot ukraiņiem, kopēja izpratne par šīs cīņas stratēģisko nozīmi Latvijai, ir tam labs pierādījums. Neskaitāmi aizkustinoši un emocionāli stāsti par enerģiju, līdzjūtību, pašaizliedzību un devību. No tviterkonvoja līdz vecmāmuļas adītām zeķēm, no bērna atnestas krājkasītes līdz veselai autobusu kolonnai. Mēs visi zinām šādus stāstus, un daudzi no mums paši tajos ņēmuši dalību. Tas daudz ko pasaka par mūsu nācijas briedumu un mūsu cilvēku augstajām vērtībām," sacīja Saeimas spīkers.

Viņaprāt, arī aktīvāka pilsoņu līdzdalība 14. Saeimas vēlēšanās, nepalikšana malā to apliecina. "Mums visiem kopā ir jāizmanto šis saliedētības spēks, tas jāliek lietā."

Pēc viņa teiktā, tas, cik strauji, cik gudri Latvijas valsts attīstīsies, būs atkarīgs no mūsu drosmes un darba ikdienā, pieņemot lielus un mazus lēmumus savā ģimenē, uzņēmumā, pašvaldībā un valstī. "Balstoties vienkāršā, bet stingrā pārliecībā: Latvija – tie esam mēs."

1922. gada 18. novembra sēdē, tieši pirms 100 gadiem, Latvijas valsts pirmais prezidents Čakste, nododot zvērestu, teica: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību."

Čakste arī teicis: "sargiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet: ja nebūs Latvijas, nebūs arī jūs," sacīja Saeimas priekšsēdētājs, sakot: "Lai viņa vēlējums kļūst par pamatu mūsu visu, gan šajā svētku reizē, gan ikdienā, šogad un turpmāk, skaļāk vai klusāk izteiktam apliecinājumam un solījumam. Mūsu senču un mūsu bērnu priekšā. Sargāt un kopt mūsu Latviju. Tad tā būs mūžam un mūžam būsim mēs."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti