Pagājušajā nedēļā Saeimā lēma palielināt privāto izglītības iestāžu iespējas saņemt pašvaldības līdzfinansējumu. Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka privātskola var saņemt pašvaldības finansējumu tad, ja īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta citās vietvaras skolās. Šobrīd šī prasība no likuma ir izņemta – tātad finansējumu varēs saņemt vairāk privātskolu. Šādu priekšlikumu izvirzīja deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
Jansons norādīja: “Ja pašvaldību iedzīvotāju bērni, sevišķi viņu vecāki, kas maksā nodokļus konkrētai pašvaldībai, tiecas pēc labākas izglītības un atbilstošākas izglītības bērnam, tad pašvaldībai arī būs pienākums finansēt, ja šajās sabiedriskā labuma skolās mācīsies bērns. Tas atbilst visiem tiem principiem, ka bērniem ir jāiegūst labākā izglītība un jāiegūst tuvākajā skolā, kas ir pašvaldībā.”
Iepriekš priekšlikumu noraidīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, taču parlaments to atbalstīja. “Par” balsoja 46 deputāti no Nacionālās apvienības, partijas “Konservatīvie”, daļa “Saskaņas”, kā arī citi opozīcijas deputāti. Taču pret balsoja “Jaunā Vienotība” un “AttīstībaiPar!”.
Daļai deputātu, arī nozares pārstāvju tomēr ir aizdomas, ka šādi tiek lobētas privātskolu intereses un faktiski dota piekļuve pašvaldību naudai – finansēt šādas skolas turpmāk būs pašvaldības pienākums.
Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (''Jaunā Vienotība'') skaidroja: “Šis neatbilst likuma garam, jo likuma gars saka to, ka dibinātājs finansē izglītības iestādi. Šeit dibinātājam atliek tikai nodibināt iestādi un pašvaldībai ir pienākums finansēt. Dibinātājam pienākuma nav, viņš tikai iekasē naudu no vecākiem. Tā kā šeit es redzu zināmas lobija intereses. Otrā daļa – pašvaldībām no šī rodas pamatīga problēma. Mēs uzliekam pienākumu pašvaldībai veidot skolas, bieži vien līdzīgas skolas tiek tuvumā izveidotas, un pašvaldību skolās nepietiek izglītojamo.”
Ašeradens norādīja, ka neredz pamatu, kāpēc šādi grozījumi no parlamenta puses ir atbalstīti. Tam piekrīt arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā. Arī tās vadītāja Inga Vanaga šajā lēmumā saskatījusi privātskolu interešu lobiju, kas var radīt papildu sarežģījumus pašvaldību skolām. Vanaga uzsvēra, ka
šādas skolas jau saņem naudu no valsts darbinieku algām un daļēji arī mācību materiāliem, salīdzinoši vienkārši var pretendēt uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kurš paver durvis uz Eiropas fondu naudām,
un tagad skolas uzturēšanas līdzekļus nodrošinās vietvara.
Vanaga sacīja: “Ierobežota finansējuma laikā izglītības nozarē, kad vajag optimizēt skolu tīklu pašvaldībās un jau gadiem nevar nodrošināt daudz citu pamata prioritārāku problēmu risināšanu, – valdības un parlamenta pārstāvji vēl vienojās par šādu papildus budžeta slogu pašvaldībām. Un turklāt vēl ar obligātumu.”
Likumā jau pašlaik noteikts, ka skolai ir jābūt sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam, lai šo finansējumu saņemtu.
