Saeimas komisija un FM skeptiski par finansējumu izglītības jaunajām iniciatīvām

Izglītības ministrija iesniegusi jaunās politikas iniciatīvas 2015.gadam. Kopējā pieprasījuma summa ir vairāk nekā 111 miljoni eiro, kurā iekļauts pedagogu atalgojuma pieaugums, zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, kā arī augstākajai izglītībai nepieciešamie līdzekļi. Tiesa gan, trešdien Saeimas komisijā augstākās izglītības pārstāvji norādīja, ka trūkst uzstādījuma augstskolu pedagogu atalgojuma jautājumos. Savukārt Finanšu ministrija par naudas pieejamību kopumā izglītībai izteica pesimistiskas prognozes.

Izglītības ministrija aprēķinājusi, ka nākamajā gadā jaunajām politikas iniciatīvām nepieciešams pieprasīt ap 111 miljoniem eiro.

Saeimas izglītības komisijas deputāti, kuriem iniciatīvas ministrija trešdien prezentēja, izteica bažas, ka nozarei valsts budžetā tiks piešķirta krietni mazāka papildsumma vai arī tās varētu nebūt vispār. Arī Finanšu ministrija par naudas pieejamību komisijā skaidrību neviesa, vien norādīja, ka neraugās optimistiski uz liela finansējuma piešķīrumu izglītībai. Turklāt prioritāte būs aizsardzības finansējums.

Savukārt izglītības ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa stāsta vairāk par nozares vajadzībām: „Pirmās trīs prioritātes secībā ir pedagogu atalgojuma paaugstināšana, zinātnes bāzes finansējuma palielināšana, un trešais - augstākās izglītības finansējuma palielināšana. Tie atspoguļo tās prioritātes, saprotot, ka ministrijā ir piecas lielas jomas ar daudz iekavētām un hroniski ilgstoši nefinansētām vajadzībām, kuras apkopojot tad arī iznāk šie 111 miljoni eiro. Ieskaitot augstāko izglītību, vispārējo izglītību, zinātni, profesionālo izglītību, sporta un latviešu valodas atbalsta pasākumus.”

Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis pēc komisijas sēdes atzina, ka atbalsta skolotāju algu pieaugumu. Taču vienlaicīgi viņš secināja - gan ministrijā, gan arodbiedrībā ēnā palicis jautājums par augstskolu pedagogu atalgojumu. „Pašlaik es nemaz nerunāju par lektoru asistentu, kuriem visiem līdz ar augstskolu finansējumu samazinājumu ir paceltas maksimālās slodzes - tūkstoš stundas un zinātni tajās reti kuram apmaksā. Ja alga skolu skolotājiem parādītos 700 eiro, kas būtu tikai apsveicami, tad vienlaicīgi tādu pašu algu patlaban augstskolā saņem docents, kas, manuprāt, ir nesamērojami, un šķiet, liela daļa politiķu un sabiedrības uzskata, ka augstskolās tā var būt.”

Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra, kopumā vērtējot uzstādītās izglītības iniciatīvas, norādīja, ka jau šobrīd ir skaidrs - tās lielākoties netiks finansētas nedz 2015.gadā, nedz nākamajos gados. Līdz ar to parādīsies finansējumi, kas tiks izrauti no konteksta kādām atsevišķām lietām izglītībā, bet kopumā situāciju nevarēs uzlabot.

„Tad līdz ar to veidojās iepriekšējos gados pieredzētā situācija - kad kaut kāda papildu nauda, ja tā nav sistēmiski pārdomāti ieguldīta noteiktā izglītības sadaļā, kur tā var dot lielāko efektu, kontekstā ar jau iepriekš piešķirtu finansējumu un Eiropas naudu. Tad rezultātā veidojas apburts loks, ka papildu piešķir naudu, kas nekādu būtisku uzlabojumu faktiski nedod. Un tas ir pamanāms arī ekspertiem un politiķiem, kam vēl jo vairāk krīt interese kaut ko ieguldīt, jo saka, ka jāber kā caurā maisā,” norāda Vētra.

Finanšu ministrijā aprēķini par valsts budžeta iespējām finansēt jaunās politikas iniciatīvas vēl top un valdībā tiks iesniegti līdz 10.oktobrim kopā ar precizētajām iniciatīvām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti