Iecere fiskālās disciplīnas principus noteikt Valsts konstitūcijā radās, lai novērstu situāciju, ka treknajos gados valsts izšķērdīgi tērēja, nepadomājot par uzkrājumu veidošanu, kas lieti noderētu krīzes gados. Ar rosinātajām izmaiņām Satversmē Juridiskās komisijas deputātus iepazīstināja Finanšu ministrijas pārstāvis Kaspars Cirsis.
Pret grozījumiem skeptiska ir opozīcija, tā viedokļi pauž Saskaņas centra deputāts Valērijs Agešins un zaļzemniece Ilona Jurševska.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa par opozīcijas noraidošo attieksmi gan pauž neizpratni. Koalīcija grozījumus Satversmē uzskata par vajadzīgiem. Tomēr, kā norāda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, jautājums par fiskālās disciplīnas principu nostiprināšanu nav jāskata vien no juridiskā viedokļa. Būtisks ir arī ekonomiskais aspekts. Viņš atsaucas uz Pasaules bankas pētījumu. Kusiņš iesaka nogaidīt, ko šajā jautājumā izlems Eiropas Savienība, lai neizveidotos situācija, ka Satversmē iestrādātie fiskālās disciplīnas principi atšķiras no Eiropas noteiktajiem, un izskatās, ka steigas ar fiskālās disciplīnas iestrādi Satversmē nebūs. Lai gan komisijas vairākums to konceptuāli atbalsta, uz 1. lasījumu deputāti grozījumus vēl nevirzīja. Tā vietā, piesaistot ekonomikas ekspertus, tiks veidota darba grupa. Viena no problēmām, kas lēmumu aizkavē ir fakts, ka lai grozījumus pieņemtu, nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts. Opozīcija ir pret, bet pašreizējai koalīcijai balsu nepietiek. Zaļie zemnieki apmaiņā pret atbalstu vēlas vietu valdībā.
