Pusdiena

Pusdiena 12.01.2017

Pusdiena

Vērienīgā daudzmiljonu projektā pēc pieciem gadiem Ķekavai sola apvedceļu

Saeima vērtēs ieceri neprasīt KNAB priekšnieka amata kandidātiem trīs gadu pieredzi

Saeima vērtēs ieceri neprasīt KNAB priekšnieka amata kandidātiem trīs gadu vadītāja pieredzi

Saeima šogad pirmajā plenārsēdē nodevusi vērtēšanai komisijās grozījumus likumos, kas paredz atteikties no prasības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātiem pēc trīs gadu vadības pieredzes publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. 

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) cer, ka atteikšanās no prasības pēc trīs gadu vadības pieredzes, kā arī izdevīgāki nosacījumi izdienas pensijas saņemšanai piesaistīs interesi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu no citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku puses.

Šādas izmaiņas ierosināja Valsts kanceleja pēc tam, kad pirmajā konkursā neviens kandidāts neizturēja pirmo kārtu, kurā tika vērtēta atbilstība konkursa prasībām, kā arī kandidātu spēja iegūt pielaidi valsts noslēpumam.

Šo kārtu neizturēja arī toreizējais biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kuram pilnvaras beidzās novembrī. Kučinskis cer, ka atteikšanās no prasības pēc vadības pieredzes ļaus jaunajā konkursā pieteikties kandidātiem no citām tiesībsargājošajām iestādēm.

„Šīm izmaiņām vajadzētu būtiski paplašināt pretendentu loku, ņemot vērā, ka ir pietiekami daudz speciālistu, kas šobrīd strādā prokuratūrā, arī dažādās drošību sargājošajās iestādēs, kas ir savas jomas speciālisti, bet kam nav šīs vadības pieredzes. Šī norma liedza viņiem kandidēt,” stāsta Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Tāpat deputāti komisijās vērtēs izmaiņas likumā, kas ļaus prokuratūras un citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem saglabāt izdienas pensijas, pārnākot darbā uz KNAB. Deputāti grozījumus komisijām nodeva bez iebildēm un balsojumiem, lai gan iespēju izteikties izmantoja Latvijas Reģionu apvienības vadītājs Mārtiņš Bondars.

„Jau pirms diviem mēnešiem Saeimai būtu bijis jānobalso par jauno KNAB priekšnieku, bet šodien mēs no valdības esam saņēmusi likumprojektu, kurā mums tagad ir nepieciešams mainīt nosacījumus, kādam ir jābūt KNAB priekšniekam. Tas ir ļoti, ļoti liels apliecinājums tam, ka jūs nespējat vadīt valdību, dārgie „zaļie zemnieki”,” sacīja Bondars.

Atteikšanos no vadības pieredzes KNAB priekšnieka amatam pozitīvi vērtē „Vienotība”.

Frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apgalvoja, ka iepriekšējā konkursā šī prasība tika iestrādāta, lai amatu varētu saglabāt Streļčenoks.

„Es neesmu slēpusi, ka man nebija pieņemams veids, kādā šie likuma grozījumi tapa. Viņi tapa konkrēti Streļčenoka kungam, jo trīs gadu pieredze, vadot iestādi, bija tikai Streļčenoka kungam. Līdz ar to arī iepriekšējā konkursā praktiski neviens no pārējiem kandidātiem uzvarēt nevarēja. Līdz ar to šī prasība ir nesamērīga un neveicina to, lai konkursā objektīvi varētu izvēlēties cilvēkus, kas varbūt varētu tiešām šo iestādi sakārtot,” pauda Āboltiņa.

Tajā pašā laikā Āboltiņa ir skeptiska par iespēju, ka jauns priekšnieks viens pats būtiski spētu uzlabot biroja darbu: „Vai tas kopumā radīs to iespēju, ka mēs KNAB spējam sakārtot? Es baidos, ka ar to ir par maz. Ja tas kandidāts tiks izraudzīts, tad kāda ir viņa vīzija,

jo viens cilvēks brīnumus nevar izdarīt iestādē, kura praktiski ir iznīcināta."

Ministru prezidenta Kučinska padomnieks Vaivars atteicās nosaukt termiņu, kad varētu izsludināt jauno konkursu uz KNAB priekšnieka amatu. Viņš norādīja, ka likuma grozījumu pieņemšana Saeimā, kā arī labojumi konkursa nosacījumos prasīs zināmu laiku. Līdzšinējam KNAB vadītājam Streļčenokam pilnvaru termiņš  beidzās 17.novembrī un šobrīd KNAB priekšnieka pienākumus pilda Ilze Jurča.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti