Vairāk nekā kilometru garais Papes kanāls, kas savieno Papes ezeru ar Baltijas jūru, izrakts 19. gadsimta 30. gados. Lai regulētu ūdens līmeni ezerā, uz kanāla uzbūvēts dambis ar slūžām, kas vēlāk pārbūvētas. Pēdējos 20 gados ezers aizaudzis, arī slūžas sabrukušas, kas negatīvi ietekmē ezeru un tam piegulošās teritorijas.
"Sevišķi kritiska situācija veidojās 2017. gadā, kad ilgstošo lietavu rezultātā aizplūda noteka, applūda Papes polderis, kam ir notece uz Papes ezeru," stāstīja Kurzemes reģiona Meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis.
"Vasarā kanāls ir neizbraucams ar laivām, un, kā mēs smejamies, tad šo kanālu var droši pāriet ar sausām zeķēm," piebilda Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits.
Lai atjaunotu hidroloģisko režīmu, kas nodrošinātu un saglabātu bioloģisko daudzveidību Papes ezerā un apkārtējās pļavās, kas ir "Natura 2000" teritorijas, pērnā gada nogalē ar ES fondu finansējumu nepilnu 400 000 eiro apmērā uzsākti valsts nozīmes ūdens notekas atjaunošanas darbi.
Kā atzina būvuzraugs, šis esot viens no retajiem objektiem Kurzemē, kurā plānoto specifisko darbu veikšanai atvēlēts vien neliels laika sprīdis.
"Līdz 16. novembrim pēc noteikumiem neko nedrīkstēja darīt un pēc 16. aprīļa atkal neko nevarēs rakt. Šis periods ir tik mazs, ja pārkāpsim, tad nāksies apmaksāt soda naudas par zivju postījumiem," sacīja projekta tehniskais uzraugs Romualds Dovgjallo.
Šobrīd būvniekiem izdevies atbrīvot kanālu no apaugumiem un dūņām, padziļinot to par 2,5 metriem. Lielākais izaicinājums – 135 metru garā mola atjaunošana un vairāk nekā 70 metru garās rievsienas un pārgāznes, kā arī zivju ceļa izbūve.
"Šeit tāpat pārtīrīs un tad kādus metrus 40 uz to pusi būvēs pāri smilšu uzbērumu, kurā dzīs iekšā rievsienu. Kad rievsiena būs iestrādāta, tad attiecīgi griezīs ārā vienu posmiņu, kas būs no akmeņiem izlikts zivju ceļš, lai zivīm būtu kustība no jūras uz Papes ezeru," klāstīja SIA "Bauskas meliorācija" valdes loceklis Mārtiņš Ozoliņš.
Lai īstenotu plānotos būvdarbus, būvnieki cer uz ziemīgiem laika apstākļiem vai arī sausu pavasari, jo šobrīd pa izmirkušo grants ceļu nav iespējams piegādāt pārgāznei un molam nepieciešamos laukakmeņus. Speciālisti atzina, ka pagaidām gan vēl neesot pamats satraukumam, ka darbi varētu palikt pusdarīti vai arī pilnībā netiktu apgūti ES fondu līdzekļi.
