Gardovskis norādīja, ka ārstu trūkst ne tikai Latvijā, arī Vācijā, piemēram, ārsti aizbrauc uz citām valstīm, meklējot labākus darba nosacījumus, piemēram, uz Skandināviju, un “Vācija grib mūsu ārstus”.
Bet Latvijā ārstu nepietiek, tāpēc valstij būtu jāpielieto gan administratīvais, gan “burkāna” princips, piemēram, reģionos, kur visvairāk trūkst ārstu, nodrošināt labāku atalgojumu, dzīves vietu, sprieda Gradovskis.
Viņš zināmā mērā atbalsta ieceri, bet norāda, ka jaunieši arī ir ļoti ambiciozi un viņiem nepieciešams ne tikai darbs un atalgojums, bet arī karjeras izaugsmes iespējas.
Viņš arī pastāstīja, ka uzskati par jauno ārstu masveida aizbraukšanu no valsts īsti neatbilst patiesībai, piemēram, pēdējos gados no 100 bērnu ārstiem, kas pabeiguši mācības, uz ārzemēm aizbrauca 7.
Pēc Gardovska aplēsēm, vidēji uz ārvalstīm aizbrauc līdz 10% ārstu, kas ir normāli. Citur, piemēram, Islandē ārstu rezidentūra ir tikai ārpus valsts, visi brauc prom, mācās, gūst pieredzi un tad atgriežas.
Savukārt Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs LTV “Rīta Panorāmai” atzina, ka speciālistu trūkums reģionālajās slimnīcās ir sāpīgs jautājums, pašlaik pēc biedrības aplēsēm trūkst aptuveni 2000 speciālistu.
Tāpēc biedrība atbalsta ieceri likt ārstiem, kuriem rezidentūru nodrošināja par valsts līdzekļiem, kādu laiku strādāt reģionos.
Tā ir valsts līdzekļu investīcija, tāpēc arī valsts var izvēlēties reģionu, kur ārstiem būtu jāstrādā, “tā tomēr ir valsts nauda un budžets, valsts var investēt, kur nepieciešams”, sacīja Kalējs.
Bet Latvijas Ārstu biedrības valde solīja vērsties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), aicinot apturēt Veselības ministrijā topošo dokumentu par jauno ārstu nodarbinātību, liekot ārstiem - rezidentiem piespiedu kārtā strādāt tur, kur dakteru trūkst. Taču veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šos grozījumus apturēt negrasās, jo pacientiem pieejamība ir jānodrošina arī lauku reģionos.
Jaunie ārsti labprātāk izvēlas darbu pilsētā, reģionos izveidojies mediķu trūkums. Veselības ministrija vēlas mainīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem valsts turpmāk apmaksās jauno ārstu mācības rezidentūrā.
Ministrija rosina – ja jaunais ārsts vēlas rezidentūrā mācīties valsts apmaksātā programmā un par darbu saņemt no valsts atalgojumu, tad viņam nāksies rēķināties, ka valsts arī izvēlēsies, ar kuru ārstniecības praksi vai slimnīcu viņam noslēgt līgumu.
Līdz ar to daudziem jaunajiem ārstiem nākamajos gados var nākties strādāt laukos. Medicīnas studenti jau paziņojuši – ja viņiem piespiedu kārtā liks pamest Rīgu, tad viņi varētu arī pamest Latviju un doties darba meklējumos uz ārzemēm.
