Panorāma

NEPLP lēmums sadusmo LR5

Panorāma

Lietotās riepas ved uz Indiju

RPIVA likvidēšanā nesaprašanās par programmu pārņemšanu

RPIVA likvidēšanā nesaprašanās par programmu pārņemšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas Universitāte (LU) sākusi slēgt līgumus ar tiem likvidētās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studentiem, kuri piekrituši mācības turpināt. Tikmēr otra augstskola, kurai jāpārņem daļa studentu - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija - norāda - juridiska sajukuma dēļ esam ķīlnieku lomā, tāpēc studentus pie sevis uzņemt vēl nevaram. Proti, šobrīd nav vienprātības, kurai no augstskolām jāpārņem likvidētās akadēmijas maģistrantūras studenti. Tikmēr paši studējošie gaida konkrētas atbildes - kā viņu mācību process mainīsies 1. septembrī.

Piemēram, Daiga ir bijusī LU studente, kas pēcāk sāka mācīties RPIVA. Tagad Daigai nāksies atkal atgriezties LU. Viņa cer, ka tiks saglabāts tāds studiju stils, kāds bija akadēmijā, jo tas viņai šķitis saistošāks.

“Šobrīd mums atnāca paziņojums, ka mēs varam iet parakstīt līgumus ar LU, bet, ja godīgi, man pilnīgi nav ne jausmas, kas notiks septembrī,” neslēpj Daiga.

“Vai mēs turpinām tajās pašās ēkās? Kas notiek ar studiju programmu? Cik ļoti tā mainīsies? Pilnīgi nekas nav skaidrs. Tāpēc, jā, ir diezgan liela neziņa,” viņa atzīst.

LU rektora vietnieks, RPIVA likvidācijas komisijas vadītājs Jānis Stonis gan mierina, ka septembrī mācības turpināsies, kur līdz šim.

“Septembrī viss sāksies noteikti tā, kā tas ir bijis līdz šim. Es nevaru apgalvot, ka visus divus gadus tas tā būs, kamēr beigsies šo studiju programmu akreditācija, bet septembrī gan studenti, gan mācībspēki sāk savas studijas un darbu jaunās juridiskās personās, bet tajās pašās vietās, kur viņi līdz šim studēja,” saka Stonis.

Šobrīd aizķeršanos akadēmijas likvidācijas procesā radījusi nesaprašanās – kurai augstskolai jāpārņem maģistra programmas.

Vēl pirms likvidēšanas RPIVA nolēmusi, ka trīs maģistra programmas – pedagoģijas, mūzikas pedagoģijas un dejas pedagoģijas –  jāapvieno vienā kopīgā programmā. Februārī Akadēmiskās informācijas centrs šo ierosinājumu apstiprina. Tikmēr aprīļa sākumā spēkā stājas Ministru kabineta rīkojums par akadēmijas likvidācijas gaitu, kurā joprojām figurē visas trīs maģistra programmas. Tiek noteikts, ka programmu “Pedagoģija” pārņem Latvijas Universitāte, bet mūzikas un dejas pedagoģijas maģistra programmas jāpārņem Mūzikas akadēmijai. Savukārt maijā izglītības ministrs paraksta februārī pieņemto lēmumu par programmu apvienošanu un tas stājas spēkā. Rezultātā brīdī, kad Mūzikas akadēmija lūdz piešķirt licenci Mūzikas pedagoģijas un Dejas pedagoģijas maģistru programmu īstenošanai, no Akadēmiskā informācijas pienāk atbilde – diemžēl tas nav iespējams.

Vēlāk situāciju vēstulē skaidro ministrija. “[..] Ņemot vērā, ka ir pieņemts lēmums par to [ Mūzikas un Dejas pedagoģijas programmu] integrēšanu profesionālajā maģistra studiju programmā “Pedagoģija”, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija tās pārņemt nevar, jo vairs nav atsevišķu studiju programmu, kuras pārņemt. Šajā daļā [MK] rīkojumu nav iespējams izpildīt [..],” vēstulē norāda ministrija.

Izveidojies “juridisks kāzuss” uzskata Stonis.

“Tur ir juridiski interesanta situācija. Iesaistīta ir [Izglītības un zinātnes] ministrija un Akadēmiskās informācijas centrs - lai viņi atrisina. Es domāju - attiecībā uz studentiem ir tā, ka 1. septembrī pavisam noteikti zinās, un pasniedzēji jau esošiem studentiem pamatā paliek tie paši,” skaidro Stonis.

LU sākusi līgumu parakstīšanu ar likvidētās augstskolas studentiem, kas piekrituši studijas turpināt. Mūzikas akadēmija šobrīd to nedara. “Protams, mums ir RPIVA studējošo iesniegumi, kas grib pārnākt mācīties pie mums, bet praktiski – tā kā mums nav licences, nav arī šīs akreditācijas lapas, mēs nevaram slēgt pašlaik nekādus studiju līgumus ar studējošajiem,” atzīst akadēmijas rektors Artis Sīmanis. “Tā ir neziņa. Mums arī ir jautājums, mums jāaicina šie pedagogi darbā. Ar viņiem arī vajadzētu sākt slēgt līgumus, bet, tā kā mums nav šīs licences un akreditācijas lapas, mūs tas drusku baida. Tas būtībā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jautājums,” norāda Sīmanis.

Viņa ieskatā – vai nu jāanulē ministra parakstītais dokuments par programmu apvienošanu vai jāmaina Ministru kabineta rīkojums, kur joprojām figurē trīs dažādas maģistra programmas.

IZM uzskata – nekāda juridiska kāzusa nav un neviens dokuments nav arī jāanulē vai jāgroza.

Tas, kas abām augstskolām ir jāizdara – šī maģistra pedagoģijas programma jāīsteno kopīgi.

“Abām augstskolām ir jāsanāk kopā, jāvienojas par to, kādā veidā viņas īstenos kopīgo programmu, jāparaksta vienošanās, ar šo vienošanos jādodas uz Akadēmiskās informācijas centru pēc kopīgas studiju programmas licences,” norāda IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa. “Šeit vienīgais, kas mainīsies studējošajiem - beidzot šo programmu, saņems attiecīgi diplomu, kas būs vai nu abu rektoru parakstīts vai vienas vai otras augstskolas izsniegts, bet tas ir atkarīgs no vienošanās, kā būs Mūzikas akadēmija vienojusies ar LU,” stāsta Kiopa.

Ministrijā ir pārliecināti, ka līdz septembrim šīs formalitātes iespējams nokārtot. Tikmēr Mūzikas akadēmijas rektors negrasās pieņemt versiju, ka maģistra programma jāīsteno kopā ar LU. Viņš apsver iespēju rakstīt vēstuli premjeram, lūdzot skaidrot, vai kāds cits dokuments ļauj nepildīt Ministru kabineta rīkojumā pieņemto.

Ziņots, ka valdība par RPIVA likvidāciju vienojās 28.martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti