Sadaļas Sadaļas

De Facto

29.janvāra «De Facto»

De Facto

5. februāra «De Facto»

Pārmaiņām augstskolās atvēl 65 miljonus

RPIVA krīzes komunikācijai iztērējusi jau 15 tūkstošus eiro

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) pēdējo nedēļu laikā ieslēgusi krīzes komunikācijas režīmu, mēģinot pretoties augstskolas likvidācijai. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņoja, ka augstskola sabiedrības viedokļa mainīšanai par labu izglītības iestādes saglabāšanai  jau iztērējusi 15 460 tūkstošus eiro.

RPIVA vadības sēdē ir apstiprināts budžets dažādiem sabiedrisko attiecību pakalpojumiem 20 tūkstoši eiro, un šobrīd lielākā daļa no šīs naudas jau iztērēta.

Mēģinājumi reformēt augstskolas un to studiju programmas dienaskārtībā  nonāk teju ar noteiktu regularitāti vairāku gadu garumā. Taču pārmaiņas nav sekmējušās.

Tā 2009.gadā jau tika piedāvāti scenāriji, kas paredzēja vairākus pārmaiņu variantus, radikālākais no tiem - vienas daudzapmetņu universitātes veidošana. Savukārt 2013.gadā ziņu virsraksti vēstīja par Latvijas Universitātes (LU) un RPIVA, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Jūras akadēmijas apvienošanu.

Tagad, neraugoties uz garo vēsturi, RPIVA aizvien apgalvo, ka tai ir absolūti negaidīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums to pievienot Latvijas Universitātei. RPIVA rektore Daina Voita saka: “Tā nebija apvienošana, bet tika pieņemts lēmums par RPIVA un Latvijas Universitātes tuvināšanos.”

“Šis jautājums netika noraidīts, viņš tika atlikts. Un tagad varam pie tā atgriezties,” uzsvēra bijusī izglītības ministre un LU prorektore Ina Druviete (“Vienotība”).

Šobrīd Izglītības ministrijas pārziņā ir sešas augstskolas, kurās māca pedagogus. Katru gadu tās sagatavo divreiz vairāk skolotāju, nekā prasa darba tirgus.

RPIVA pievienošana universitātei plānota, saglabājot gan tās mācībspēkus, gan filiāļu tīklu, gan studiju nosacījumus esošajiem studentiem. Tas gan netraucē spēlēties ar vārdu “likvidēt”.

Voita paredzēto lēmumu sauc gan par “pedagoģijas studiju likvidēšanu”, gan “līdera pedagoģijā iznīcināšanu.” Tikmēr LU pārstāve Druviete saka ko citu: “Universitāte ir gatava piedalīties šajā procesā koleģiāli, jau iepriekš esam teikuši, ka studentiem tiks radīti tie paši un vēl labāki apstākļi gan finansējuma, gan programmu satura ziņā, darbu saglabās visi mācībspēki, un uz jauno akreditācijas periodu būs objektīvs konkurss, kur mēs visi būsim uz vienas starta līnijas. Tie ir nosacījumi, ar kuriem esam gatavi piedalīties šajā procesā.  Mēs papildus esošajai naudai cenšamies piesaistīt ārvalstu un Eiropas Savienības naudas.”

Apvienošanā gan amatu zaudēs rektore. Amatpersonu deklarācijas liecina, ka RPIVA rektora alga ir aptuveni 7000 eiro mēnesī. 

Ja reformas izdosies, tad pēc trim gadiem pedagoģijā varētu būt aptuveni par trešdaļu mazāk studiju programmu (no 44 uz 30), bet atlikušo programmu finansējums varētu pieaugt uz pusi (+55%) jeb no 71 034 uz 110 272 eiro gadā.

Jāpiebilst, ka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā uzsāktās studijas pabeidz vien aptuveni trešdaļa no uzņemtajiem studentiem. Latvijas Universitātes studenti ir motivētāki pabeigt studijas – to izdara aptuveni puse uzņemto.

Racionālākām pārmaiņām augstskolās atvēl 65 miljonus eiro

Eiropas fondu līdzekļi būs viens no atslēgas vārdiem tuvākajos gados, mēģinot panākt racionālākās formas augstākajai izglītībai arī kopumā, ne tikai pedagogu apmācībā, svētdien ziņoja LTV raidījums “De facto”. Ja augstskolu skaitu samazināt neizdodas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer, ka tai labāk veiksies ar augstskolu piedāvāto programmu klāsta samazināšanu.

Pēdējo desmit gadu laikā studentu skaits Latvijā samazinājies par 45 tūkstošiem (no 129 503 līdz 84 282). Taču augstskolu programmu piedāvājums tikai audzis – no 616 līdz 920 programmām.

Līdz šim audzēt programmu skaitu bija finansiāli izdevīgi. Tagad lielāka vērtība būs mazskaitlīgākam, bet kvalitatīvākam piedāvājumam. Iespējamā panākumu atslēga paslēpta Eiropas struktūrfondos, no kuriem šim mērķim atvēlēs 65 miljonus eiro.

“No vienas puses, tas samazina izvēles iespējas. No otras puses – lielākās programmās iespējams efektīvāk izmantot līdzekļus,” uzskata Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis.

Turklāt lielāks atbalsts tiks programmām, ko veidos, sadarbojoties ar citām augstskolām Latvijā vai ārpus Latvijas. Uz šo naudu konkursa kārtībā varēs pieteikties arī privātas augstskolas.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa saka, ka "tur, protams, būs nosacījumi, un tie būs tādi, lai ar šīs programmas palīdzību mēs sasniegtu izvirzītos mērķus. Tas ir - augstas kvalitātes izglītība, kas ir koncentrēta labi strādājošās un ar zinātni nodarbojošās vienībās, un arī lai mēs nonāktu pie šī mērķa – programmu samazināšana. Un tas būs vēl viens elements, kas programmas nosacījumos būs iestrādāts.”

Bet pēc diviem gadiem sāksies augstskolu jauno programmu akreditācija, kas tad arī būs īstais siets.

Te izšķirsies, kuras no programmām, arī izglītības virzienā, būs dzīvotspējīgākās. Valsts mērķis izvirzīts visai iespaidīgs – samazināt kopējo programmu piedāvājumu no deviņsimt uz aptuveni sešsimt. Vērtēšana uzticēta Akreditācijas komisijai ar neatkarīgiem ekspertiem.

“Mūsu plānā šobrīd ir licencēšanas akreditācijas visas kopējās sistēmas kvalitatīvas izmaiņas. (..) Droši vien, ka tad, kad mēs ar šo projektu nāksim valdībā, atkal būs daudz neapmierināto un kritizēs. Bet katrs programmu direktors labi zina, vai viņa programma ir laba vai slikta. Un tie, kas sajutīsies riska zonā, tie neklusēs,” teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Teorētiski pastāv iespēja, ka, piemēram, lielākās augstskolas akreditē līdzīgu programmu skaitu kā līdz šim, savukārt citas nespēj turpināt pat pusi no esošā. Un tāds brīdis var kļūt par izšķirošu, lai jau pašas augstskolas meklētu jaunas formas savai pastāvēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt