Baltijas jūrā mīt pelēkais, pogainais un plankumainais ronis – trīs sugas, kas ir aizsargājamas. Pie Latvijas krastiem visbiežāk redzams pelēkais ronis, kura mazuļi pavasaros iznāk mūsu pludmalēs, bet pieaugušie dzīvnieki posta zvejnieku tīklus barības meklējumos.
“Pelēkais ronis it kā nav tik ļoti apdraudēts. Tas ir drošs, bieži pienāk tuvu cilvēkiem, laivām, redzams pat ostās. Ir zināms, ka pelēkais ronis nav tik ļoti pakļauts jūras piesārņojumam kā citas sugas.
Tomēr mēs arī redzam, ka pelēko roņu populācija neaug ļoti strauji.
Mēs tos aizsargājam, tomēr populācija nepalielinās lielos apmēros, un tas mums tomēr rada nelielas bažas,” stāsta Igaunijas nevalstiskās organizācijas “Pro Mare” biologs Marts Jusi.
Marts Jusi roņus pēta jau 30 gadus. Viņš zina stāstīt, ka pirms 100 gadiem Baltijas jūrā mita aptuveni 150 tūkstoši pelēko roņu, pērn fiksēti aptuveni 30 tūkstoši.
“Šodien tā ir tikai sīka, sīka daļa no tā roņu skaita, kas bija toreiz, un tas mums daudz ko pastāsta arī par Baltijas jūru. Ja šobrīd roņu skaits būtiski nepalielinās, tas ir šo savvaļas dzīvnieku populācijas limits mūsu jūrā. Un tas
biologiem rada lielas bažas, vai Baltijas jūra ir spējīga nodrošināt tās sugas, kas šobrīd tur dzīvo,” stāsta Jusi.
Liela problēma ir tā, ka īpaši pelēkie roņi ir pielāgojušies dzīvei tuvu cilvēkam – viņi meklē zivis zvejnieku izliktajos tīklos un murdos, nereti tajos iepinas, netiek ārā un aiziet bojā. To dēvē par piezveju. Roņu skaits, kas miruši piezvejā, Latvijā nav oficiāli zināms. Piemēram, Igaunijā un Somijā piezveja tiek reģistrēta, un tas dod skaidrību par dzīvnieku populācijas izmaiņām.
“Šaubos, ka mēs varam ieviest kaut kādas jaunas metodes zvejai piekrastē, ja gribam saglabāt šo tradicionālo mantojumu.
Protams, ir iespējami tādi sīki uzlabojumi, lai mazinātu šo roņu piezveju, aizsargāt savus zvejas rīku. Bet ronis būs tā vai tā. Kā man viens zvejnieks teica: laiki mainās, tagad ir roņi, mums jāmāk sadzīvot ar roņiem,” stāsta zinātniskā institūta “Bior” vadošais pētnieks Māris Plikšs.
Dabas aizsardzības pārvalde un zinātniskais institūts “Bior” pie roņu aizsardzības plāna strādā jau divus gadus un līdz gada beigām tas varētu būt pabeigts. Tas būs dokuments, kurā apkopoti priekšlikumi, kā aizsargāt dzīvniekus un to barošanās vietas Latvijas ūdeņos un mazināt to ietekmi zvejniecībā.
Šobrīd lielākās diskusijas norit par to: atļaut vai neatļaut roņu medības.
