Vienu no nodarbībām vada publiciste, literāte, kultūras žurnāliste Sandra Ūdre, stāstot par latgaliešu leksikas interesantāko daļu – trāpīgiem un sulīgiem vārdiem un izteicieniem. "Varbūt esat dzirdējuši, ka sēņu, ogu vai ābolu ir "da duraka", tas nozīmē ļoti daudz! Es bērnībā šo teicienu ļoti bieži dzirdēju, mans tēvs lietoja, viņš ir no Baltinavas puses," sanākušajiem stāstīja Ūdre.
Latgaliešu valodas un kultūras kursi vairāku dienu garumā sev mājvietu raduši Rēzeknes novada Rogovkā, Nautrēnu vidusskolas telpās. Kopumā kursos piedalās vairāk nekā 20 pedagogu un latgaliešu valodas interesentu.
Latgaliešu valoda var noderēt arī ārpus Latgales
Santa Lempa ir latviešu valodas skolotāja Babītes vidusskolā, kura atzina, ka kursi var palīdzēt ikvienam skolotājam, iegūstot jaunas idejas darbam ar skolēniem, taču ne mazāk svarīgs ir latgaliešu valodas jautājums arī ārpus Latgales reģiona.
"Pēc pieredzes, strādājot ar skolēniem, ir bijuši gadījumi, ka ir noskaidrojies, ka skolēniem ir saknes Latgalē, ir bijis gadījums, kad skolniece saka, ka viņai ir vecmamma no Rēzeknes, un vecmamma ir sākusi mācīt latgaliešu valodu, un viņai par to ir prieks un kaut ko viņa jau prot pateikt, un ar tādu prieku un lepnumu, ka viņa zina vēl vienu valodu, tad man tāda ideja ir, ka varbūt skolēniem varētu būt interese arī tajā pusē."
Savukārt Aelita Andrejeva ir Rēzeknes 5. vidusskolas skolotāja. Viņa skolā vada novadmācību, kurā skolēni apgūst arī latgaliešu valodu. Kursos piedalās jau ne pirmo reizi.
Andrejeva stāstīja: "Ikdienā bērni vairāk runā latviešu, krievu valodā savā starpā, stundās, protams, latviešu. Bet stundās, kas man ir kā fakultatīvās novadmācībā, mēs runājam latgaliski, bet ne simtprocentīgi, jo viss ir atkarīgs no vides, ja mēs dzīvotu šajā apvidū Rogovkā, tad tas būtu savādāk, bet Rēzeknē, pilsētā, pat vairāk tie vecāki, kas savā starpā sarunājas latgaliski, ar bērniem latgaliski nerunā, bet bērniem patīk, viņi ir ieinteresēti – atbild, runā, saprot."
Dalībnieku vidū pat pasniedzējs no Polijas
Šogad dalībnieku vidū daļa nebūt nav no Latgales. Piemēram, viens dalībnieks ir pat no Polijas, Poznaņas universitātes pasniedzējs Pjotrs Grablunas. Poznaņas universitātē studentiem ir iespējams apgūt latviešu valodu, un latgaliešu valoda ir neatņemama Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas pasniedzēju interesē.
"Tāpēc, ka es zinu, cik tā latgaliešu valoda ir vērta, jo tā ir ļoti veca, vēsturiska valoda, man ļoti patīk pavisam mazas valodas," viņš sacīja.
Grablunas norādīja: "Jā, es gandrīz visu varu saprast, tikai man ir grūti runāt, jo ir ļoti daudz līdzīgu elementu lietuviešu valodai un arī krievu valodai, īpaši leksika, bet var teikt, ka 95 procentus varu saprast."
"Vosoruošonu" rīko Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija un biedrība "LgSC". Kursu galvenā tēma ir latgaliešu valoda un tās apguve. Kursu laikā dalībnieki iepazīst arī izveidoto mācību priekšmeta "Latgaliešu rakstu valoda" paraugprogrammu.
Asociācijas vadītāja un latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāja Veronika Dundure skaidroja: "Ir iznākušas programmas 1.–9. klasei, paraugprogramma latgaliešu rakstu valodas mācībai, arī speciālās izglītības kurss vidusskolēniem, tāpat ir arī novadmācības programma vidusskolēniem, arī speciālais kurss, tādēļ šī "Vosoruošona" bija ar tādu mērķi apzināt skolotājus, kas jau ar šo mācību gadu varēs mācīt latgaliešu valodu vai novadmācību savā skolā."
Kursu nodarbībās dalībnieki iegūst zināšanas arī par latgaliešu literatūru, mūziku un Latgales kultūrvēsturi, dienas noslēgumā notiek arī radošās darbnīcas.
