Uzraksts "Lauku labumi Rīgas viducī" īsti neatbilst tam, kā ir patiesībā. Tiesa, atsevišķi tirgotāji vēl ir, bet vairāk nekā gadsimtu senais Vidzemes jeb Matīsa tirgus, kas atrodas Brīvības un Matīsa ielas krustojumā, jau daudzus gadus ir panīcis.
Lai teritoriju attīstītu, Rīgas dome bija plānojusi to nodot nomniekam, taču aprēķināts, ka laukuma un divu eklektisma stilā būvēto paviljonu atjaunošana izmaksātu 10–15 miljonus eiro.
Pašvaldībai tas izrādījies pārāk dārgi, tāpēc tā nolēmusi teritoriju attīstīt pa gabaliem, piemēram, paviljonus attīstīs privātie uzņēmumi, bet laukumu – pašvaldība,
informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība").
"Vidzemes tirgus ir tādā stadijā, ka mēs skatāmies, kādi varētu būt nākotnes attīstības virzieni un kādā veidā šo tirgu pārveidot arī par tādu kultūras centru, bet saglabājot daļēji tirgus funkciju," skaidroja Andersone.
Pavasarī pēc dažu gadu remonta atklāja Āgenskalna tirgu, kas pieder domei, bet, lai to attīstītu, uz daudziem gadiem tirgu nodeva privātajiem attīstītājiem. Nolaisto Vidzemes tirgu, ko pašvaldība vēlas redzēt atdzimstam kā fēniksu no pelniem, plānots atjaunot citādi.
"Āgenskalna tirgus vidējam iedzīvotājam ir padārgs. Tāpēc es negribētu salīdzināt, ka tas [Vidzemes tirgus] kļūs kā Āgenskalna tirgus. Iespējams, ka tas būs ar savādāku pieskaņu, bet ar šo pašu tirgus funkciju un kultūrtelpu," sprieda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja.
"Es vērtēju diezgan skeptiski. Man gan ir prieks par to, ka šajā virzienā vispār kaut kas tiek darīts. Manuprāt, labāks variants būtu tāds, ka to apsaimniekotu kā vienu veselumu,"
vērtēja apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Armands Būmanis, paužot viedokli, ka līgumā ar izvēlētajiem paviljonu nomniekiem jāiekļauj sociālās saistības, tādējādi nodrošinot, ka ēku ārpusē zemniekiem ir pieejamas lētas nomas vietas.
"Obligāti jābūt pamatfunkcijai ar lauksaimniekiem. Tas nozīmē, ka jābūt viegli pieejamai videi, kas ir sakārtota un ērta. Otrkārt, ir jābūt ir arī nedaudz dārgākām vietām un vietām, kur paēst, veidojot kaut ko līdzīgu kā Āgenskalna tirgū, kas piesaistītu publiku, kas varētu baudīt kultūru un ēdienu. Nekad nevajag kādu vietu attīstīt ļoti šauri," uzskata Būmanis.
Turpretim Latvijas Universitātes Starptautiskā biznesa programmas vadītāja profesore Baiba Šavriņa pašvaldības iecerēto atbalsta, skaidrojot, ka tirgus panīkums sākās tad, kad tas nonāca Rīgas Centrāltirgus paspārnē, citiem vārdiem sakot, to apsaimnieko viens vadītājs. Šavriņa, uzsvēra, ka apkaimes tirgi pašvaldībai ir jāattīsta.
"Mēs redzējām to, ka Centrāltirgus nav ieinteresēts šādas tirdzniecības attīstībā. Tas parādās tā kā konkurents. Vairāki nomnieki, kas attīstītu šo teritoriju, katrs ar savu mērķi un katram sava misija. Es domāju, ka tas būtu loģisks risinājums," sprieda ekonomiste.
Skaidrāka darbu vīzija gaidāma nākamajā gadā, bet jau tagad zināms, ka visas teritorijas labiekārtošana izmaksās vairākus miljonus eiro.
