4. studija

Vai Rīgas pašvaldība internetā sevi prezentē krievu valodā?

4. studija

4. studija

Ceturtā studija

Rīgas namā gadiem ilgi gaida kopēju ūdens skaitītāju; RNP iedzīvotāju pārmetumus noraida

Rīgā, Mārupes ielā 41, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji apmēram septiņus gadus gaida, kad viņu mājā tiks uzstādīts kopējs ūdens skaitītājs. Tā trūkumā iedzīvotāji vaino apsaimniekotāju "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), kas pārmetumus noraida, sevi un iedzīvotājus saucot par situācijas ķīlniekiem. Tikmēr nama iedzīvotājiem nākas maksāt arī par to ūdeni, ko viņi nav patērējuši.

Saskaņā ar noteikumiem daudzdzīvokļu mājām ir jābūt izveidotam mājas ūdens komercuzskaites mezglam, kur "Rīgas ūdens" var uzstādīt kopējo nama ūdens skaitītāju. Tādēļ tagad iedzīvotājiem, kuru namos šis darbs nav izdarīts, ir jāmaksā nevis pēc ūdens patēriņa, ko uzrāda dzīvokļu skaitītāji, bet gan pēc pieņemtajām normām: labiekārtotos dzīvokļos tie ir 6 kubikmetri (m3) uz deklarēto iedzīvotāju.

"Mūsu maksājumi ģimenē ir izauguši no 15 eiro līdz 93 eiro. Mums ir [deklarēti] seši bērni, divi pieaugušie – kopumā astoņi cilvēki. Mēs jau būsim ļoti labu summu samaksājuši pāri," stāstīja Mārupes ielas 41. nama iemītniece Evija. 

Vasarā nama pagalmā izrakta būvbedre, atvesti akas grodi, bet rudens sākumā bedre aizbērta un nu bērniem ir vieta, kur cept smilšu kūkas. Kā stāstīja iedzīvotāji, viņi jautājumu par ūdens komercuzksaites mezgla izbūvi pārrunās ar pārvaldnieku aktualizējuši jau uzreiz, kā attiecīgie noteikumi pieņemti, proti, pirms vairākiem gadiem.

"Saņēmām tehnisko noteikumu kopiju, ka tiek gatavots projekts. Tobrīd viss apstājās. Pašiem savas darīšanas. 2020. gadā par šo jautājumu atcerējos – uzrakstīju jautājumu: kur palika skaitītājs? Saņēmu atbildi, ka projekts netika apstiprināts no "Rīgas ūdens" un būvvaldes puses. Kāpēc – nav informācijas. Kas bija par iemesliem, kāpēc nevarēja apstiprināt projektu. Un saņēmu solījumu, ka sešu mēnešu laikā skaitītājs tikšot uzstādīts," stāstīja mājas iedzīvotājs Eduards.

"2015. gadā parādījās remonta tāmē, ka kontrolaka ir jāuztaisa. Ja mēs rēķinām, tad septiņi gadi ir pagājuši. Pagājušā vasarā mēģināja beidzot to aku šeit uztaisīt. Tas absurds iznāca, ka – nē, nebija sarēķināti gruntsūdeņi apakšā un kas tur par problēmām," piebilda nama iedzīvotājs Sandris.

Izrādās, ka augstā gruntsūdens līmeņa dēļ, ko ietekmē blakus esošā Mārupīte, projekts jāpārstrādā un nepieciešamas papildu izmaksas.

No rudens iedzīvotāji gaidot no pārvaldnieka aptauju, lai var lemt par darbu uzsākšanu.

"Tā noteikti ir sakritība, ka anketa atnāca tieši tās pašas dienas vakarā, kad jūs zvanījāt pārvaldniekam," teica Eduards. "Mans pārmetums pārvaldniekam būtu, ka, protams, laika gaitā būvdarbu izmaksas ir būtiski augušas. Ja mēs to būtu varējuši izdarīt 2016.–2017. gadā, izmaksas būtu bijušas pavisam citas, arī pēc tāmes spriežot, nekā tās ir šobrīd. Starpība ir turpat 3000 eiro."

Vasarā atklātās problēmas dēļ izmaksas no 3800 eiro uzkāpušas līdz 5800 eiro. "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) pārstāve nevarēja atbildēt par sešus gadus senu komunikāciju ar iedzīvotājiem, bet apgalvoja, ka arī šīs mājas kopīpašniekiem ir bijušas problēmas ar lēmuma pieņemšanu.

"Organizējām vairākas aptaujas. Mums ir viena aptauja, kur ir balsojums "pret". Tajā brīdī, kad mēs uzsākām šo plašāko skaidrošanas darbu, darbinieki staigāja un stāstīja situāciju dzīvokļos," skaidroja RNP pārstāve Una Grenēvica.

Dzīvokļos uzstādītie skaitītāji rāda, ka iedzīvotāji mēnesī patērē daudz mazāk ūdens nekā noteiktā norma uz vienu cilvēku.

Tātad – viņi radušās situācijas dēļ tagad maksā par ūdeni, ko nemaz nav lietojuši. 

"Ja sapluso visus pārmaksājumus pa visiem dzīvokļiem, tas būtu ap 2000 par vienu mēnesi. Kopumā pusgada ietvaros tas ir ap 12 tūkstošiem. Paliek jautājums, kur tā nauda paliek?" sprieda mājas iedzīvotājs Dmitrijs.

"Jā, tā nonāk "Rīgas ūdenī". Jebkurā gadījumā "Rīgas ūdens" par šo naudu realizēs kādu projektu, kas būs orientēts uz to, lai mūsu pakalpojumi kļūtu labāki jebkuram rīdziniekam. Šobrīd mēs gribam sakārtot sistēmu, nevis saņemt lielāku maksu par ūdensapgādi," skaidroja SIA "Rīgas ūdens" Sabiedrisko attiecību un komunikācijas sektora vadītājs Artūrs Mūcenieks.

RNP pārstāve gan iedzīvotājus, gan namu apsaimniekotājus sauc par situācijas ķīlniekiem. Konkrētā Mārupes ielas 41.nama situācija – kad mājā nav pagraba un mezgls jāizbūvē ārā – parāda, ka gandrīz katram namam nepieciešams individuāls projekts, ko apstiprina vai neapstiprina "Rīgas ūdens".

"Tās visas ir izmaksas. Tas ir kopības lēmums pretī. Sistēma gana sarežģīta. Kāpēc gāze un elektrība ar šādiem risinājumiem nenāk? Viņiem ir tiešie norēķini. Tiešās sistēmas. Viss ir izdarīts. Viss kārtībā. Ūdens infrastruktūra būtu jānodod pakalpojuma sniedzēja pusē. Ar to mēs esam vairākkārtīgi griezušies pie sabiedrības gan publiski, gan rakstījuši atbildīgajām institūcijām vēstules, un no šī mēs tomēr neatkāpsimies," teica RNP pārstāve.

Turklāt RNP esot centies panākt kompromisu, ka namos, kur darbi ir uzsākti, ūdens aprēķins notiek pēc dzīvokļu skaitītāju rādījumiem. "Rīgas ūdens" esot nepielūdzams un klausa likuma burtam.

"Runa ir par pieciem gadiem, kuru laikā šo sistēmu varēja sakārot. Piecu gadu laikā varēja iesniegt kaut vai likumdošanas iniciatīvu kāds pārvaldnieks vai vēl kas. Piecu gadu laikā faktiski cilvēki nevar sevi disciplinēt un ievērot likumā noteiktos normatīvus," teica "Rīgas ūdens" pārstāvis.

Gan RNP, gan "Rīgas ūdens" Mārupes ielas 41. nama iedzīvotājiem sola rīkoties operatīvi un uzstādīt kopējo skaitītāju pāris mēnešu laikā.

Jautāti, kā tika noteikta norma par 6 m3 ūdens patēriņu uz deklarēto iedzīvotāju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidroja, ka

katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos pēc saviem aprēķiniem nosaka, kāda ir ūdens patēriņa norma uz vienu cilvēku.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Inese Vorkule norādīja: "Normas ir noteiktas, balstoties uz SIA "Rīgas ūdens" izstrādāto metodiku (..). 2018. gada 26. aprīli šis tarifs apstiprināts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes sēdē. 6,08 m3 tas ir aprēķins labiekārtotiem dzīvokļiem (..). Protams, tur varētu būt mazliet arī disciplinējošais faktors, jo tomēr Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums [pieņemts] 2016. gadā, un četrus gadus bija iespēja būvēt šos komercuzskaites mezglus."

"4. studijas" jautājums "Rīgas ūdenim" par to, kā tika noteikts 6 m3 ūdens patēriņa apjoms uz vienu cilvēku, palika bez atbildes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt