4. studija

Serviss Rīgas autoostas tualetē nepārsteidz. Pārsteidz cena!

4. studija

Ceturtā studija

Kā Rīgā veicas smilšu un šķembu savākšana no stabiņu ieskautajām ielām?

Rīgas ielu tīrīšana pēc ziemas tiek veikta mehanizēti un ar rokām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 1 mēneša.

Sniegam nokūstot, uz ielām paliek šķembas, smiltis, putekļi, dažādi netīrumi, kas ir jāaizvāc. Pašlaik Rīgā notiek pirmreizējā tīrīšana gan mehanizēti, gan ar rokām.

"Tas algoritms ir tāds, ka šobrīd mēs veicam pirmreizējo tīrīšanu, un mums ir svarīgi, lai saglabājas temperatūra virs nulles, lai mēs varam veikt pastāvīgo tīrīšanu, un mēs vasaras laikā ielas tīrām vidēji 3–5 reizes nedēļā. Šīs pirmās un otrās kategorijas ielas. Ja iepriekšējos gados netika tīrītas trešās kategorijas ielas, tad šogad ir plāns uzsākt arī trešās kategorijas ielu tīrīšanu," par Rīgas ielu tīrīšanu stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Jānis Vaivods.

Saulainā dienā smilšainās ielas izskatās īpaši uzkrītoši netīras, taču Rīgas domes Satiksmes departamentā norādīja, ka ielu attīrīšanu no netīrumiem neesot iespējams paveikt īsā laika posmā. "Mēs runājam par vairāk nekā 800 kilometriem, kur ir jāsavāc šīs smiltis un sanesumi, smilšu–sāls sanesumi, kas ir izveidojušies. Līdz ar to tas būs zināms laika periods, bet es gribētu teikt, ka nevienu gadu tik savlaicīgi tas nav bijis uzsākts," skaidroja Vaivods.

Tomēr tik un tā daudzviet ielu malas joprojām ir ziemas putekļu klātas un starp neskaitāmajiem – visiem labi zināmajiem stabiņiem – smiltis, zari un citi netīrumi biezā slānī. Ja ielu malas tīrīs ar lielām birstēm un smago tehniku, tad kā tiks attīrīti putekļi starp stabiņiem un gumijas barjerām?

"Tiks tīrīts gan ar mehanizēto tehniku, gan, protams, arī ar rokām. Pirmajā reizē šis smilšu slānis ir savācies pietiekami liels, lai ar tehniku to nebūtu iespējams izdarīt. Un tāpēc strādās arī brigādes, kas tīrīs arī ar lāpstām un slotām," stāstīja Vaivods.

Jautājums esot, cik laika un resursu tas paņems, lai visu iztīrītu. Vaivods skaidroja, ka pirmajā reizē tas noteikti būs manuāls darbs. Bet jau pagājušajā gadā kļuvis skaidrs, ka arī, runājot par zonām, kas ir grūti aizsniedzamas, uzņēmējiem ir tehnika, ar kuru var šos tīrīšanas darbus veikt arī mehanizēti, bet tas būšot jādara atkārtoti.

"Mums ir ļoti svarīgi, lai temperatūra tajā brīdī, kad tiek veikti tīrīšanas darbi, ir virs nulles," turpināja Vaivods. Viņš norādīja, ka šobrīd būtu vēlams, lai kādu laiku temperatūra turas virs nulles robežas, lai smilts, kas ir sakrājusies gar bortakmeņiem, atkūst un to ir iespējams savākt.

"Mums ir nepieciešama šī temperatūra plusos, mums ir nepieciešams sauss segums, citādi šis sanesums ir piesalis un ir grūtāk noņemt. Mums ir jāsagaida labvēlīgie laikapstākļi," piebilda Vaivods.

Tāpat, kā skaidroja departamentā, atbilstoši noslēgtajam līgumam darbu veicējam ir pienākums savāktās smiltis pašam nogādāt uz oficiālu izgāztuvi. Taču daudzviet uz ietvēm un arī parkos aizvadītajā ziemā kā pretslīdes materiāls tikušas izmantotas šķembas, tāpēc radies jautājums – vai pēc savākšanas tās varēs izmantot arī nākamgad?

"Šajā ziemā mēs esam iztērējuši līdz šim 300 kubikmetru granīta šķembiņas un 130 kubikmetrus grants. Tie apjomi, no vienas puses, ir lieli, bet kopumā tie nav tik lieli, lai mēs varētu ieguldīties tehnoloģijas, lai šo maisījumu, ko šobrīd savācam no ietvēm, no dārzu celiņiem, taciņām un kas ir ne tikai granīta šķembas, bet arī smilts, grants, koku zari, vecās lapas, dažādi atkritumi, lai mēs attīrītu un pēc tam nākamajā ziemā atkal izmantotu," sacīja AS "Rīgas meži" pārstāve Ieva Bērziņa.

Granīta šķembas ir atceļojušas no Zviedrijas un Somijas, kur ziemā tās izmanto kā pretslīdes materiālu ne vien uz ietvēm, bet arī ielās. Iepirktas tās tika par 44 eiro kubikmetrā, un SIA "Rīgas meži" šogad to iegādei iztērēja 12 tūkstošus eiro.

Bērziņa norādīja, ka šobrīd viņi apzinājuši vietas, kur vajadzētu celiņus pielīdzināt, celt malas, tās nostiprināt, un tāpēc maisījumu izmantojuši šajās vietās. "Protams, ir atsevišķas vietas dārzos un parkos, kur vajadzētu zemākās vietas aizbērt, nolīdzināt, ainaviski veidot, tad arī tur mēs liekam šobrīd šo maisījumu. Bet ilgtermiņā mēs ejam uz to un virzāmies, ka mēs šīs granīta šķembiņas varētu izmantot atkārtoti," pastāstīja Bērziņa.

Tāpat viņa piebilda, ka šo maisījumu esot iespējams izmantot kā pamatslāni un pēc tam virsū bērt zemi, un tad veidot skaistus stādījumus. Līdz ar to šobrīd no ielām savāktās šķembas nonāk taciņu paaugstināšanai un nākamajai ziemai pāri nekas nepaliek.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti