Rīgas domes Mājokļu un vides departaments projektā par ķīmisko vielu pārvaldīšanas rīcības plānu ieviešanu ir izpētījis, ka bīstamas un kaitīgas vielas atrodas visur – gan apkārtējā vidē, gan cilvēka organismā, un to daudzums strauji palielinoties. Tāpēc tagad par 120 tūkstošiem eiro pašvaldība projektu grib turpināt.
"Redzam, ka ir nepieciešamība vairāk informācijas sniegt gan pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām par bīstamajām vielām. Būs ķīmisko vielu koordinators, viņš arī piesaistīs ekspertus no malas, kuri palīdzēs sagatavot apmācību," stāsta projekta koordinatore Larisa Ābelīte. Viņa arī piebilda, ka projektā piedalīsies septiņi partneri no ārvalstīm.
Ko īsti un kam mācīs, pašlaik īstas skaidrības nav. Tas nepatīk Rīgas domes opozīcijai, kurai arī bija jālemj par projekta tālāku virzību. «Latvijas attīstībai» deputāts Ansis Ansbergs uzskata, ka pieteikšanās projektā notiek tikai tāpēc, ka ir tāda iespēja.
"Kad tiek īstenots kaut kāds projekts, tam ir kaut kāds mērķis, ko grib sasniegt. Šajā gadījumā izskatās, ka tā ir vairāk pieteikšanās projektam projekta īstenošanas pēc. Ja mēs izglītojam cilvēkus, kā lietot ugunsdzēšamos aparātus, tad vismaz taisām tādus projektus, kur varam izglītot nevis vienu no desmit tūkstošiem, bet katru desmito. Šajā projektā izskatās, ka mēs izglītosim labi ja vienu no desmit tūkstošiem. Tas manā redzējumā ir neizdevies projekts," saka Ansbergs.
Lai gan projektu dāsni atbalsta Eiropas Savienība, mazu jēgu 120 tūkstošu tēriņiem redz arī «Vienotības» deputāts Lauris Ērenpreiss.
"Es esmu strādājis par saimniecības pārzini. Esmu izsniedzis apkopējām grīdas mazgājamo ķīmiju. Kāda man viņa ir nopirkta, tāda man ir jāizsniedz. Tad, kad viņas saka, ka viņām no tās ķīmijas kož acis, tad tie, kas veica iepirkumu, pateica, ka mums tā ir jāizlieto. Dariet, ko jūs gribat. Ir dzīves situācijas, kur prakse nesaskan ar teoriju," stāsta Ērenpreiss.
Tāpat domniekus nepārliecina divi vēl naudas ietilpīgāki projekti. Par 250 tūkstošiem eiro ierēdņi grib izpētīt, kā veicināt videi draudzīgu transporta sistēmu attīstību pilsētvidē. Savukārt par 260 tūkstošiem eiro pašvaldība vēlas izprast vecāka gadagājuma rīdzinieku vajadzības pēc transporta pakalpojumiem, kā arī senioru pārvietošanās jeb mobilitātes paradumus.
"Pastāv divas problēmas. No vienas puses, ir sastrēgumi, jo bieži vien seniori vieni paši izmanto transportlīdzekli un piedalās sastrēguma veidošanā. No otras puses, medijos diezgan bieži redzam sūdzības, ka pēkšņi sastrēguma laikā trolejbusi ir pilni ar pensionāriem. Attiecīgi domei arī kaut kā ir jārīkojas," norāda Rīgas Enerģētikas aģentūras direktora pienākumu pildītājs Timurs Safiuļins.
Opozicionāri pret tēriņiem iebilst, sakot, ka senioru braukāšanas paradumus jau pētījušas par transporta sistēmu atbildīgās struktūras. Tāpat izskanēja doma, ka daudzi vienkārši vizinās, lai būtu cilvēkos, tāpēc dārgu pētījumu vietā būtu jāattīsta dienas centri.
Par tēriņu pamatotību vēl lems Finanšu komiteja.
