Sadaļas Sadaļas

Krustpunktā

Jānis Vitenbergs: Nākamajam Covid vilnim Ekonomikas ministrija ir labāk sagatavojusies

Krustpunktā

Aktuāli: saspringtā gatavošanās mācību gadam, Latvijai pienākums rūpēties par bēgļiem

Latvijas ambiciozie plāni atkritumu šķirošanā: kā iecerēto realizēt

Rīgā virza ieceri par atkritumu šķirošanas konteineriem pie katra daudzdzīvokļu nama

Rīgā gatavo saistošo noteikumu grozījumus, kuros pašvaldība iestāsies, ka iepakojumu šķirošanas konteineriem jābūt pieejamiem pie katras lielākas daudzdzīvokļu mājas, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis ("Par/Progresīvie").

Līdz šim pārvaldniekiem bija jārisina situācija, kur daļa dzīvokļu īpašnieku konteinerus vēlas, bet daļa ne.

"Rīgas piedāvājums, ko mēs arī apspriedām, ir, ka Rīga būs pirmā pašvaldība, kur pie lielākām daudzdzīvokļu mājām iepakojuma konteineri vienkārši būs," stāstīja Cepurītis.

Pēc viņa teiktā, dome arī veica rīdzinieku aptauju, kurā 80% atbalstīja ideju.

Cepurītis LSM.lv stāstīja, ka iedzīvotāju komentāri arī tiks ņemti vērā, lai noteikumus uzlabotu. Precīzi grozījumi vēl tiek sagatavoti. Bet pašlaik tie paredz nekustamā īpašuma lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai:

  • izvietot konteinerus iepakojumam un makulatūrai pie mājām, kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi un pie kurām jau ir izvietoti sadzīves atkritumu konteineri,
  • izvietot konteinerus stiklam pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi un pie kurām jau ir izvietoti sadzīves atkritumu konteineri.

Pēc Cepurīša domām, minētie punkti nemainīsies, jo tiem piekrīt visu frakciju pārstāvji. Noteikumus apstiprināšanai Mājokļu un vides komitejā, kā arī Rīgas domē plāno dot jau septembrī. Tomēr, tā kā noteikumi jāsaskaņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), tie, visticamāk, stāsies spēkā tikai nākamgad, norādīja Cepurītis.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe raidījumā uzsvēra, ka laukumos, kur var piebraukt atkritumu savākšanas mašīnas, šķirojamo atkritumu konteineriem vajadzētu būt.

Savukārt VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norādīja, ka vajadzīga ne tikai konteineru izvietošana, bet arī cilvēku izglītošana, kāpēc atkritumu šķirošana ir nozīmīga. Cepurītis uzsvēra, ka atkritumu šķirošana jāpadara par vienkāršāko variantu, ko darīt ar atkritumiem, tad arī cilvēki to vairāk izmantos.

Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga savukārt bija skeptisks par cilvēku atbildīgumu šķirošanas konteineros mest tikai tiem paredzētos atkritumus. Viņš uzsvēra, ka līdz 2035. gadam, kad Latvija apņēmusies, ka šķirošanā tiek nodoti 90% atkritumu, vajadzētu mācīties no pasaules pieredzes.

Latvijā vajadzētu ieviest tādus šķirošanas konteinerus, kur tiek reģistrēts tas, kurš un kādus atkritumus nodod.

Tad gluži vienkārši cilvēki nevar iemest nepareizajā vietā. Brizga gan piebilda, ka šādi risinājumi ir dārgi, bet tāpēc ir daudz laika tam gatavoties. Pašvaldību savienības pārstāve Sproģe atgādināja, ka sašķirotos atkritumus it kā izved bez maksas, bet jāņem vērā, ka arī par šo atkritumu izvešanu sabiedrība maksā. Tas tiek ieskaitīts kopējā tarifā vai kā citādi apmaksāts.

Sarunas dalībnieki arī pievērsās tam, ka ir jāpārskata un jāpalielina ražotāja atbildība, lai preces tiktu iesaiņotas tādos iepakojumos, ko var šķirot. VARAM pārstāve informēja, ka jau top normatīvie akti, lai nākotnē nodrošinātu, ka uzņēmējiem nav nodokļu atvieglojumi, kā arī ir augstāki nodokļi, ja iepakojums būs ražots no nešķirojamas plastmasas. Vienlaikus Vesere uzsvēra, ka arī pašiem cilvēkiem ir jāseko līdzi, nepērkot preces, kas iesaiņotas nešķirojamos plastmasas iepakojumos. Tādējādi ražotāji redzētu, ka jaunākās tendences liek mainīt iepakojuma konceptu uz dabai draudzīgāku.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sproģe aicināja domāt arī par tāda veida atkritumu laukumiem, kur var aizbraukt un nodot dažādus atkritumus – arī, piemēram, vecus dīvānus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt