Panorāma

Mārupē nogalināts advokāts U. Bērziņš

Panorāma

Panorāma

Tilts ir, saimnieka nav

Rīgā vairākiem tiltiem nav saimnieka – tie lēnām kļūst bīstami

Paradoksāla situācija izveidojusies uz vairākiem Rīgas gājēju tiltiem. Kaut arī dabā tie pastāv un cilvēki, dodoties ikdienas gaitās, tos izmanto jau gadu desmitiem, juridiski tie nevienam nepieder, un neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli. Kamēr Rīgas dome mēģina tikt skaidrībā ar īpašumtiesību jucekli, neapsaimniekotie tilti kļūst arvien bīstamāki.

ĪSUMĀ:

  • Dzelzsbetona pārvads pār Zunda kanālu ir sliktā stāvoklī.
  • Rīgas domes institūcijas nevar savā starpā tikt skaidrībā, kurš ir atbildīgs par šo tiltu.
  • Iespējams, šis tilts vispār ir nelegāli pielāgots gājējiem.
  • Bez saimnieka ir arī citi tilti Rīgā.
  • Tagad Rīgas dome sola novērtēt šo tiltu stāvokli un lemt – remontēt vai demontēt.
     

Dzelzsbetona pārvadu pār Zunda kanālu cilvēki izmanto, lai no Pārdaugavas nokļūtu Ķīpsalā un otrādi. Būve gadu gaitā pamatīgi nolietojusies, bet gājējus tas nebaida.

“Pirmajās reizēs nebija omulīgi. Arī citiem cilvēkiem, kad te pirmo reizi staigā, nav patīkami. Jo tur tiešām ir lieli caurumi. Vēlāk jau pierod, bet tomēr būtu patīkami, ja to atjaunotu drošāku un skaistāku. Cilvēki te mēdz arī tāpat pastaigāties, pastāvēt uz tilta,” atzina Jeļena.

“Parasti es ar riteni braucu šeit pāri. Ceļu viņu augšā. Būtu forši, ja izdomātu kaut kā, lai var ar riteni pārbraukt pāri,” vērtēja Dārta.

Nav jābūt tehniskam speciālistam, lai redzētu, ka šis tilts brēktin brēc pēc remonta.

 

Jau tā sarūsējušās margas šeit izgāzušās ar veselu posmu, kas pagaidām pielāpīts ar  lentām.

Taču Rīgas domes institūcijas tā arī nevar savā starpā tikt skaidrībā – kura no tām ir atbildīga par šī tilta tehnisko stāvokli.

Rīgas būvvalde, atbildot uz iedzīvotāju sūdzībām par tilta tehnisko stāvokli, aicina vērsties Satiksmes departamentā, jo tilts pār Zunda kanālu esot uzskatāms par satiksmes infrastruktūras objektu – ielas inženierbūvi, kas ir publiskā lietošanā.

Savukārt Satiksmes departamentā apgalvo, ka par šo tiltu neatbild. Un vispār – tas nemaz neesot gājējiem domāts tilts, bet gan daļa no “Rīgas siltuma” siltumtrases pārvada, kas padomju laikos patvaļīgi piemērots gājējiem. 

“Varētu būt, ka faktiski viņš nepieder nevienam. Negribu lietot vārdus nelikumīga būve, bet tas varētu būt. Šobrīd viņu izmanto Rīgas Tehniskās universitātes studenti kā gājēju tiltu,” atzina Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Šīs nav vienīgais bezsaimnieka tilts Rīgā. Pavasarī LTV jau ziņoja, ka līdzīga situācija ir arī ar gājēju tiltiem Zasulaukā pie dzelzceļa stacijas “Depo” un Ķengaragā pie “Jāņavārtu” stacijas.

Pēc cilvēku sašutuma sociālajos tīklos visas iesaistītās institūcijas beidzot paudušas gatavību tikt skaidrībā par šo objektu īpašumtiesībām.

“Ja tie nepieder nevienam, tad bezjēdzīgi diskutēt un meklēt. Ņemot vērā, ka tie atrodas mūsu administratīvajā teritorijā, mēs rīkosimies paši – vērtēsim tehnisko stāvokli un pieņemsim lēmumu, vai var ekspluatēt tiltu vai nevar ekspluatēt tiltu,” solīja Burovs.

Ja izrādīsies, ka tilti ir bīstami un tiem nepieciešami kapitāli ieguldījumi, pašvaldībai būs jālemj – tos remontēt vai demontēt.    

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti