Vecrīga, Zunda kanāla krastmala, Granīta iela, Centrs un Brasas apkaime. Tās ir galvaspilsētas teritorijas, kuras vietvara plāno attīstīt. Lai to paveiktu, tuvākā pusotra gada laikā veiks priekšizpēti. No infrastruktūras fonda šo un citu pilsētvides projektu izstrādei pašvaldība ir atvēlējusi vairāk nekā 900 tūkstošus eiro.
„Tā būs Vecrīga un Vecrīgas tādi kā savienojumi gan ar autoostu, gan ar Akmens tiltu. Nākamā teritorija – savienot Rīgas centru ar Brasas apkaimi. Attiecīgi viss, kas ir saistīts ar Tērbatas ielu, Miera ielu, Lielajiem kapiem. Tas ir tāds intensīvs maršruts, ko izmanto gan velobraucēji, gan gājēji, un mēs gribam saprast, kā to nākotnē var labiekārtot. Trešā vieta ir Zundas kanāls, jo tur attīstās Rīgas Tehniskā universitāte, ir arī RISEBA, un turpat blakus ir Iļģuciema un Dzirciema apkaimes. Ceturtā vieta nav gluži iedzīvotājiem orientēta, bet gan uzņēmējdarbības veicināšanai – Granīta iela.
Uzsākam arī tiltiņa projektēšanu pāri Kīveleina grāvim, kas savienos Latvijas Universitātes akadēmisko centru ar Mūkusalas promenādi un Mūkusalas birojiem. Tur būs velo-gājēju tilts,”
stāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone („Jaunā Vienotība”).
Vēl ir iecerēts attīstīt koncepcijas elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīklam un ģimenes dārziņu un Lucavsalas pārvaldībai. Pašvaldības apņemšanos pozitīvi vērtē arhitekts Matīss Šteinerts.
„Man ļoti interesanti liekas, ka būs tilts pāri Kīveleina grāvim. Tā vieta tiešām jau ļoti sen ir pelnījusi tiltu. Tikai projektam finansējums ir teju 200 tūkstoši, kas ir ļoti pieklājīgi, tāpēc man interesē, ko viņi par šo naudu uzprojektēs. Es esmu ļoti ieintriģēts un sagaidu pozitīvu rezultātu,” stāstīja arhitekts.
Eksperts gan norādīja, ka vietvarai nāksies rūpīgi sekot līdzi projektu realizācijai.
„Lai tie nav kaut kādi Padomju Savienības projektu atraugas un kaut kādi vecu paraugu projekti. Lai tas tiešām būtu mūsdienīgs ar ļoti augstiem kvalitātes standartiem. Šķiet, ka finansējums ir, un tas dod cerības, ka pēc dažiem gadiem Rīgā tiešām varētu realizēt daudzus jaunus projektus,” komentēja Šteinerts.
Uz projektiem cerīgi raugās arī Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons. Viņš piebilda, ka vietvara ir spērusi soli pilsētas attīstībā. Turpretim domes opozīcijas frakcijas „Saskaņa” deputāts Andris Morozovs uz pārmaiņu koalīcijas iecerēto raugās skeptiski, pamatojot, ka tikai reti kuru ieceri pašvaldībai ir izdevies realizēt.
„Ja mēs skatāmies, piemēram, – līdzdalības budžeta ieviešana Rīgā. 2019. gadā bija pieteikušies 34 projekti, 2020. gadā – 24 un 2021. gadā – 41 projekts. No tiem pa visiem trim gadiem pabeigto projektu skaits ir tikai divi. Nauda tiek iedalīta, bet tā netiek izmantota. Ļoti daudzi projekti, kā mēs redzam, arī no pārmaiņu koalīcijas tiek virzīti caur apkaimju biedrībām. Bet, ja mēs paskatāmies pašu Rīgas iedzīvotāju aptauju, tad tikai trīs procenti par šādām apkaimju biedrībām ir dzirdējuši vai seko viņiem sociālajos tīklos.
Tas jau liek domāt par lietderīgu naudas izmantošanu un to, vai tik tiešām Rīgas labiekārtošana tiek virzīta Rīgas iedzīvotājiem,” sacīja Morozovs.
Vienu miljonu eiro dome velta projektu izstrādei, bet otru miljonu – labiekārtojumu elementu izbūvei pilsētas centrā. Kā pastāstīja Andersone, tad desmitiem soliņu, atkritumu tvertņu, koku un krūmu šogad plānots izvietot nesen atjaunotajās ielās. Īpašu uzsvaru liks uz Marijas un Aleksandra Čaka ielu, kur labiekārtojuma elementus solīja uzstādīt jau pērn, taču iecere tā arī nerealizējās. Latvijas Radio rudenī ziņoja, ka dome 150 tūkstošu eiro vērto iepirkumu bija izsludinājusi trīs reizes, taču darbiem neviens tā arī nepieteicās. Tāpēc šogad tiem pašvaldība atvēlējusi teju divas reizes vairāk līdzekļu. Līdzīga situācija ir ar citām ielām, kurām dome iepriekš bija paredzējusi 650 tūkstošus eiro, bet tagad jau teju par piektdaļu vairāk. Morozovam cenu izmaiņas šķiet aizdomīgas.
„Vairāk tas liecina par to, ka uzņēmums, kas bija gatavas uzņemties šo atbildīgo darbu, bija gan sagatavojis projektu, gan arī noteicis, cik daudz naudas viņam ir vajadzīgs. Ja trīs reizes [bija izsludināts konkurss], un pēkšņi viens uzņēmums, kas ir minēts kā uzvarētājs un ar konkrētu naudu. Te ir ļoti daudz jautājumu – kāpēc un kādā veidā tas viss notika,” bažījās Morozovs.
Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons plānotos centra labiekārtojumus vērtēja atzinīgi, taču ir neizpratnē, kāpēc dome nepievēršas pilsētas apkaimēm, kur ir problēmas gan ar ietvēm, gan ar iekšpagalmiem.
„Šī jau nav pirmā reize, kad centrs saņem daudz vairāk nekā pilsēta ārpus dzelzceļa loka. Disproporcija tikai palielinās. Es gribētu redzēt, ka ir puķu kastes, atkritumu urnas un soliņi, teiksim, centrā tie ir par 500 tūkstošiem, tad pārējā Rīgā ir proporcionāli iedzīvotāju skaitam – par pieciem miljoniem vai vismaz par trīs miljoniem. Tas būtu godīgi,” sacīja Jansons.
Tādam sadalījumam Andersone kategoriski nepiekrīt, skaidrojot, ka centrā iegulda vairāk, jo tas ir arī valsts centrs. Tai pašā laikā problēmas apkaimēs viņa apzinās. Taču pašvaldība jau tā darot daudz. Kā piemēru Andersone minēja Aldara parka pārbūvi Sarkandaugavā, topošo promenādi Bolderājā un veloceļa Ziepniekkalns–Centrs izbūvi.