Jau šovasar bija jāsāk darboties ilgi gaidītajam Sarkandaugavas satiksmes pārvadam, taču galvenokārt Krievijas sāktā kara dēļ tilta būvniecība aizkavējās un sadārdzinājās, kopējām izmaksām pārsniedzot 45,7 miljonus eiro. Tagad beidzot būvniecība tuvojas noslēgumam un šodien tiltam tika veikts "gala eksāmens" – proti, slogošana un izlieču mērīšana, lai novērtētu tā izturību.
Pārbaude notika ar smagajām kravas mašīnām. Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) speciālistu izstrādātajai programmai slogošanā tika izmantotas 13 dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi tika izmantotas sešas kravas automašīnas. Katra automašīna sver 30 tonnas, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās 180 tonnu liels svars.
Auto novietotas uz dažādiem tilta posmiem un inženieri, izmantojot pie pārsedzēm piestiprinātus mērinstrumentus jeb izlieču mērītājus, novērtēja, kā tilts reaģē uz slodzi.
Slogošanas laikā tika veikta pārvada izlieču mērīšana un to salīdzināšana ar teorētisko aprēķinu, lai varētu sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.
"Pēc tiem izlieču lielumiem mēs varēsim noteikt – cik liela būs tilta nestspēja. Es domāju – te būs viss kārtībā. Šī ir sarežģīta būve. Sastāv no piecām būvēm, tādēļ mēs piecās vietās to slogosim. Tā ir tikai pirmā vieta – centrālais laidums pāri lielajai šosejai. Vēl ir pārvads pāri dzelzceļam un vēl ir uzbrauktuves un nobrauktuves," stāstīja RTU Transportbūvju institūta direktors Ainārs Paeglītis.
Gala vērtējumu inženieri sniegs pēc dažām dienām. Taču provizoriskie rezultāti liecina, ka tilts pārbaudi izturējis un nav konstatētas nobīdes no tehniskajām prasībām. Tādēļ par satiksmi atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") pauda cerību, ka tilts varētu tikt atvērts satiksmei šī gada novembrī.
"[Par] pārvadu jau runā vismaz 30 gadus, ka tāds būtu nepieciešams Rīgai. Šobrīd ir tā diena, kad tilta galvenās konstrukcijas ir gatavas. Tiltam tiks sadzīts svars pašos kritiskākajos, vājākajos punktos un mērīti dažādi izliekumi, lai saprastu tilta nestpēju, līdz ar to drošību.
Kad viss šis noslēgsies, ja būs pozitīvi rezultāti, mēs jau ceram, ka varētu uz valsts svētkiem tiltu rīdziniekiem un Rīgas viesiem [nodot] lietošanā," teica Ķirsis.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Pārvads būtiski uzlabos pārvietošanās iespējas Sarkandaugavas iedzīvotājiem, nodrošinot sastrēgumu samazināšanos maģistrālajās ielās, kā arī kravas tranzīta novirzīšanu no vietējām ielām. Rezultātā ceram uz būtisku satiksmes negadījumu skaita samazinājumu."
Sarkandaugavas pārvada izbūves mērķis ir sakārtot ielu tīklu šajā apkārtnē, kas uzņem galveno tranzīta plūsmu maršrutā no Brīvības ielas līdz Viestura prospektam uz Rīgas ostu. Tāpat pārvada izbūve paredz gājēju un velobraucēju pārvietošanās uzlabojumus – Viestura prospekta posmā no Meža prospekta līdz dzelzceļa stacijai "Mangaļi" tiks izveidots veloceļš.
"Kombinācijā šis Sarkandaugavas pārvads ar Austrumu maģistrāles posmiem, kas šobrīd tiek būvēti pie "Dominas" un tiks pabeigti nākamgad, veido vienotu loku, pa kuru varēs novirzīt kravas auto," piebilda Ķirsis.
Tiesa – novirzot satiksmi uz jauno pārvadu, domei nāksies pievērsties arī Tvaika ielas sakārtošanai.
Savukārt neērto krustojumu Ganību dambja, Duntes, Tvaika un Tilta ielu krustojumu plānots pārbūvēt par apli, vienlaikus pārbūvējot arī sliktā stāvoklī esošo tiltiņu pār Sarkandaugavu. Tas gan nenotiks tik drīz.
"Tas ir vairāku gadu jautājums. Tas nav nākamgad vai aiznākamgad. Tas ir, es teiktu, kādi četri pieci gadi," atzina Rīgas vicemērs.
Satiksmes pārvada pār dzelzceļa "Rīga–Skulte" 1. kārtas izbūvi Sarkandaugavā veic piegādātāju apvienība "OTC," kurā ir apvienojušies trīs būvnieki: SIA "Binders," AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".
