Galvaspilsētas dome pēc iespējas tuvākā laikā plāno demontēt četrus padomju laika objektus, kas ir atsevišķi elementi uz ēkām Kalnciema ielā 57 un Brīvības gatvē 318 un divas plāksnes. Viena ir piemiņas plāksne padomju izlūkam Mārtiņam Pogam uz ēkas Jāņa Asara ielā, otra – Ganību dambī, uz kuras minēts aicinājums atvērt 100 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām. Abas plāksnes paredzēts nodot Latvijas Okupācijas muzejam. Par to pirmdien, 7. novembrī, vienojās Pilsētas attīstības komitejā. Gala lēmumu paredzēts pieņemt trešdien domes sēdē.
Demontējamo objektu sarakstā iepriekš bija arī Spilves lidostas ēka, kur uz sienas saglabājies padomju laika gleznojums. Tajā attēlots Rīgas skats ar latviešu tautas tērpos ģērbtiem cilvēkiem, kuri rokās tur Latvijas PSR karogus.
"Mēs izvērtējām, konsultējoties arī ar [Nacionālo kultūras] mantojuma pārvaldi, saraksts tika koriģēts, ko var izdarīt un ko vajadzētu izdarīt, bet ir kaut kādas lietas kā, pieņemsim, Spilves lidosta, kas ir tāda kā laika kapsula un kurai nebūtu prātīgi, ka mēs sākam fasādē kalt kaut ko nost vai likt kaut ko priekšā," klāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone no "Jaunās Vienotības".
Demontējamo objektu sarakstā vairs nav arī padomju laika simbolu detaļas no Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas fasādes.
"Uz Zinātņu akadēmijas šie sirpis un āmurs ir iemūrēti fasādē – flīzēs. Pašvaldība, godīgi sakot, nevar neko īsti izdarīt. Ēkas saimniekam, kas ir Zinātņu akadēmija, vajadzētu tad lemt pašiem," teica Andersone.
Latvijas Zinātņu akadēmijā skaidroja, ka ēka ir iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā, tāpēc demontēt neko netaisās.
"Mēs šajā gadījumā būsim nogaidoši un necentīsimies lēkāt pakaļ tai konjunktūrai, ko mums šobrīd cenšas uzspiest Rīgas domes ierēdņi. Jā, tiešām atrast un ieraudzīt kādu sirpīti un āmuriņu, bet tie nekrīt nevienam acīs no ielas staigājošam un skatošam cilvēkam. Tādējādi es domāju, ka uzbudināties par to esamību būtu pilnīgi veltīgi," skaidroja akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis.
NKMP atzīmēja, ka ēkas augšpusē redzamie pāris sirpji un āmuri ir stilizēti un tie īpaši neizceļoties.
"Praktiskas problēmas, jo gadījumā, ja elementus kaut kādā veidā mēģinātu izņemt, tur varētu būt problēmas no apsaimniekošanas viedokļa – tur varētu ieplūst mitrums un tamlīdzīgi. Tur, es pieļauju, ar laiku ir kaut kādi risinājumi, protams, jāizstrādā," sprieda pārvaldes pārstāvis, vēsturnieks Jānis Asaris.
Vienlaikus eksperts uzskata, ka minētās detaļas tādā veidā atstāt nevajadzētu.
"Uz Zinātņu akadēmijas, es uzskatītu, ka tie tomēr būtu piesedzami, bet jāatrod tas pareizais risinājums, vai tos tiešām aizvietotu ar kādiem analogiem veidojumiem," sacīja NKMP pārstāvis Asaris.
Kā vēl viens iespējamais objekts, kuru varētu saglabāt, ir padomju laika lidmašīna IL-28, kas atradās Mārupes novadā. Par tās likteni eksperti lemšot šonedēļ.
KONTEKSTS:
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim.
