Laikā no 2022. līdz 2026. gadam paredzēts Rīgā atjaunot Gaisa tiltu, Gustava Zemgala pārvadu, Jorģa Zemitāna tiltu, Vanšu tiltu un Mūkusalas krastmalu. Šiem projektiem pēc pašreizējām aplēsēm nepieciešami 142 miljoni eiro, gandrīz 106 miljonus paredzēts aizņemties no Valsts kases, ko Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja nolēma virzīt skatīšanai Rīgas domes sēdē.
Saņemt finansējumu tiltu atjaunošanai Rīgas dome gribēja jau 2021. gada vasarā, nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro. Pērnā gada vasarā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par!/Progresīvie”) sacīja: “Šobrīd ir fināla stadija. Es ceru, ka līdz tam brīdim, kad Ministru kabinets ies atvaļinājumā, lēmumu par to varētu pieņemt.” Tomēr lēmums netika pieņemts.
Pirmdien plānu aizņemties prezentēja pilsētas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā. Projektus plānots īstenot secīgi, lai neradītu neprognozējamas sekas satiksmes organizēšanā. Jau šogad plāno sākt realizēt pirmo no tiem, atzīmēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Oksana Dumpe.
"Mēs runājam par augstas gatavības projektu Mūkusalas krastmalas nostiprināšanai. Tam ir izstrādāts būvprojekts, un būvniecība varētu sākties jau šajā gadā. Esam apzinājušies, ka šīs ir lielas investīcijas un sasaite ar "Rail Baltica" infrastruktūru – gājēju un velo ceļu pāri Daugavai. Mūkusalas iela un krasta līnija ir tā zona, kur abi projekti integrēsies. Esam sadalījuši šo projektu vairākās kārtās. Un pirmo no tām varētu ieraudzīt realizētu jau tuvāko divu gadu laikā," norādīja Dumpe.
Par pārējo vērienīgo projektu īstenošanas secību atbildīgās amatpersonas pašlaik vēl nerunā. Provizoriskajās izmaksās ir iekļauts arī materiālu un darbu izmaksu pieaugums, taču to precīzi paredzēt turpmākajiem četriem gadiem nav iespējams. Tāpēc nepieciešamības gadījumā kādu no projektiem varētu arī atlikt, atzina Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.
“Aizņēmums 100 miljoni uz 5 gadiem ir aptuvens, pēc grafika var būt dažāds, aptuveni 20 miljoni eiro gadā, kas atbilst mūsu iespējām,” sacīja Rakstiņš.
Komitejā galvenie jautājumi saistībā ar šiem projektiem bija – kāpēc par visiem tiltiem jālemj kopā un vai ņemtas vērā inflācijas prognozes.
Rīgas domes deputāts Mihails Kameņeckis (“Saskaņa”) pauda: “Vai jūs padomājāt par iespējamu metāla sadārdzinājumu, īpaši armatūrai; par to padomājāt?''
Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Jānis Vaivods piebilda: “Sagatavojot informatīvo ziņojumu, ir ņemtas vērā šobrīd tirgū esošās tendences metāla cenai. Šobrīd šis pieaugums vērtējams kā augsts.”
Nav tāda iespēja tiltus neatjaunot, to norādījušas gan inspekcijas, gan Satiksmes departaments, un tam piekritis arī Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”).
“Kurš gan vēl pirms pusgada domāja, ka nevarēs dabūt metālu vai bitumenu un ka inflācija skries griestos enerģijas cenu dēļ? Bet jebkurā gadījumā mēs ieliekam kāju durvīs uz 140 miljonu lielu valdības kredītu,” sacīja Ķirsis.
No 17 komitejas deputātiem trīs domnieki atturējās balsot, tomēr pret nebija neviens. Līdz ar to komiteja atbalstījusi aizņemšanos, un tagad tā būs jāskata Rīgas domei.
