Sadaļas Sadaļas

De Facto

Latvijā jau ieviesti 80% Stambulas konvencijas prasību

De Facto

Vai baltkrievi pārņems naftas cauruļvadu?

Rīga nepilda prasību pievienoties Būvniecības informācijas sistēmai

Rīga ignorē prasību lietot Būvniecības informācijas sistēmu

Rīga jau divu gadu garumā nav pildījusi noteikumus, kas pašvaldībām liek izmantot vienoto Būvniecības informācijas sistēmu. Un Rīga ir palikusi vienīgā pašvaldība Latvijā, kas šai digitālajai platformai nav pieslēgusies. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) izveidoja pirms četriem gadiem, lai nozari padarītu caurspīdīgāku un godīgāku. Šobrīd te vienuviet pieejami dažādi nozares reģistri. Piemēram, kādus speciālistus nodarbina tā vai cita firma. Tāpat ikviens var pārliecināties, kas tiek būvēts, un vai tas ir saskaņots. Pašvaldības te sagatavo būvatļaujas, ko klientiem izsūta elektroniski. Katrai būvei pievienoti arī saņemto speciālistu atzinumi.

Visām pašvaldībām BIS bija jāpieslēdzas līdz 2016.gada 1.martam. Šis termiņš bija nolikts ar valdības noteikumiem. Tās, vairāk nekā 20 pašvaldības, kas noteiktajā laikā nebija uzsākušas lietot sistēmu, saņēma brīdinājuma vēstules no Ekonomikas ministrijas.

Kopā ar piedāvājumu apmācīt lietot sistēmu, pašvaldības tika brīdinātas – ja tās BIS neizmantos, par noteikumu nepildīšanu tiks ziņots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Tai savukārt ir tiesības atlaist pašvaldību. Nu jau gandrīz divus gadus visas pašvaldības pievienojušās sistēmai un to lieto. Izņemot vienu, un tā ir Rīga.

VARAM pagaidām nav reaģējusi. “Šinī gadījumā jāizvērtē visa tā informācija, kas ir ministrijas rīcībā, tad arī varēs sniegt skaidru atbildi,” raidījumam saka ministrs Kaspars Gerhards (NA). 

Rīgas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs uzskaita, ka sistēma ir kļūdaina, neatbilst aktuālajiem likumiem un tā nepadara ērtāku būvniecības projektu saskaņošanu. “Mēs katru gadu sūtam savus priekšlikumus, kas tur ir jānovērš, ko mēs redzam, kas tur nav, jo mēs aktīvi testējām šos sistēmu. Nav tā, ka mēs viņu neesam redzējuši un stāvam malā,” saka Vircavs.

Rīgai dots arī papildu atbalsts. Tai no valsts budžeta līdzekļiem iedalīja gandrīz 95 tūkstošus eiro (94 862 eiro), lai novērstu vienu no pārmetumiem. Par šo naudu tika savienota Rīgas būvvaldes lietotā informācijas sistēma ar valsts izveidoto BIS. Lai gan 2016.gada rudenī risinājums bija gatavs un Rīga bez iebildumiem to pieņēma, galvaspilsēta Būvniecības informācijas sistēmai tik un tā nepieslēdzās.

“Tie argumenti, kas nepārtraukti skan no Rīgas, viņi neiztur nekādu kritiku. (..) Man liekas ir jāsaprot, kam vispār ir domāta sistēma. Pats galvenais, ko sistēma nodrošinās – tā nodrošinās procesa caurspīdību,” saka Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina.

Pērn vienā brīdī sarunas ar Rīgu pārtrūkušas pavisam. Augustā Ekonomikas ministrija sūtīja vēstules gan Rīgas domes priekšsēdētājam, gan būvvaldes vadītājam, gan - informācijai, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Vēstulēs bija uzsvērts, ka Rīgai ir pienākums izmantot BIS savu uzdevumu veikšanai, tostarp – būvatļauju izsniegšanai. Kā sarunvedēji iesaistījušies arī divi premjera padomnieki. Tagad process uz priekšu  pavirzījies, taču konkrētu solījumu aizvien nav. Rīga aizsūtījusi priekšlikumus mainīt standarta līgumprojektu.

“Mēs piedāvājam, ka mēs šīs problēmas ierakstāma iekšā, ka tad, kad novērstas šīs nepilnības, tad arī mēs esam gatavi lietot. Gaidām tagad atbildi no no no valsts būvniecības biroja, jo mēs esam to visu aizsūtījuši,” saka Vircavs.

Līguma neslēgšanai Rīgai bijušas dažādas atrunas. Taču līdz ar to divas trešdaļas no visas Latvijā notiekošās būvniecības vienotajā sistēmā nemaz neparādās. Savukārt tas mazina iespēju, piemēram, saprast, kur skaņošanas procesā īsti iestrēgst būvprojekti.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis: “Jebkurā gadījumā - jebkurš process, kas ir caurspīdīgs, kur ir redzams, kurā brīdī ir iesniegts, kas izskatījis, cik ilgi ir izskatījis, vai ir iebildumi, vai nav iebildumu, vai šie iebildumi ir pamatoti - šis process ir caurspīdīgs. Tur lielā mērā mēs novēršam jebkāda veida korupciju, vismaz tanī procesā, kas ir saistītas ar būvprojekta, saskaņošanu un nodošanu ekspluatācijā.”

Būvniecības padome vienojusies par to, ka uz pusi jāsaīsina laiks, kas tiek patērēts būvprojektu saskaņošanai. Tobrīd tās Latvijā bija vidēji 147 dienas jeb gandrīz pieci mēneši. Jaunākais Pasaules bankas pētījums liecina, ka, piemēram laiks, kas nepieciešams, lai saskaņotu dokumentāciju noliktavas būvniecībai, ir vidēji 192 dienas jeb pusgads. Šis rādītājs būtiski pasliktina Latvijas pievilcību investoru acīs, liecina Pasaules bankas veidotais biznesa vides reitings. Un šajā ziņā zaudējam tuvākajiem kaimiņiem.

Tagad par 1,4 miljoniem eiro uzsākta Būvniecības informācijas sistēmas uzlabošana un pilnveidošana – lai projektu saskaņošana notiktu elektroniski. Tad klientam nebūs jāapstaigā visas iestādes, bet tās  projektu varēs skaņot vienlaikus elektroniskajā vidē.

Svetlana Mjakuškina saka: “Mēs arī no savas puses izdarījām secinājums, redzot, kā vispār valstī veicās ar dažādām sistēmām. Šobrīd tas process, kā mēs nodrošinām sistēmas attīstību, kā mēs virzāmies uz būvprojekta elektronisku saskaņošanu - viņš ir izveidots absolūti caurspīdīgs. Mums darbojas konsultatīvā padome. Mums ir vairākas darba grupas, kur visas iesaistītās puses var izteikt savas vēlmes, lai radītu ērtu, vieglu sistēmu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt