Pašreizējie aprēķini rāda, ka, lai samaksātu elektrības un gāzes rēķinu, Rīgas pašvaldībai būs jāšķiras no 75 miljoniem eiro. Taupības pasākumi kā zemāka temperatūra pašvaldības ēkās un izslēgtas gaismas palīdzēšot ietaupīt ap 10%. Tiek meklēti arī ilgtermiņa risinājumi. Viens no tiem varētu būt viedā apgaismojuma plašāka izmantošanma.
Viedais apgaismojums jau darbojas Āzenes ielas un Ķīpsalas ielas krustojumā.
Tas nozīmē, kamēr iela ir klusa un šeit neviena nav, apgaismojums ir daudz tumšāks. Bet, kad sensori fiksē tuvojošos mašīnu vai kādu gājēju, iela tikai tad iemirdzas pilnā spožumā.
Tas ļauj patēriņu samazināt no 60% līdz 70%, norādīja uzņēmuma "Rīgas gaisma" tehniskais direktors Valters Krasts. Iespējams patēriņu samazināt vēl vairāk, kamēr nav kustības, apgaismojumu izslēdzot pavisam. To gan pagaidām nedarīs. Šis ir pilotprojekts, un tiek pārbaudīti dažādi sensori vienlaikus, lai saprastu, kādus labāk izmantot nākotnē.
"Visām šīm lietām ir augstākas un zemākas kvalitātes iekārtas. Tas arī ir svarīgi, lai noskaidrotu to viduspunktu, kas būtu jāievēro, lai būtu uzticamas tehnoloģijas, bet par pieņemamu cenu," skaidroja "Rīgas gaismas" tehniskais direktors.
Viens risinājums visām Rīgas ielām gan nederētu. Kur jau darbojas LED gaismekļi, pietiktu ar sensoru un kontroliera ierīkošanu, citām nepieciešams pilnībā nomainīt pašreizējos gaismekļus.
Tāpat iespējams, ka uz citām ielām sensoru darbību varētu traucēt dažādi šķēršļi, piemēram, koku lapas.
"Atkarīgs no tā, cik lielā spektrā tās pārmaiņas grib veikt. Šādai sistēmai viss, kas bija nepieciešams, bija gaismekļu nomaiņa, lai tie būtu jau attāli kontrolējami, un papildus šie kustības sensori," piebilda Krasts.
Pilotprojektu īsteno "Tet". Ar viņiem noslēgts līgums uz diviem gadiem. Līdzīgi projekti jau bijuši gan Rīgā, gan citās pilsētās. Dažviet viedie apgaismojumi darbību arī tupina pēc pilotprojekta beigām. Uzņēmumā "Rīgas gaisma" norāda, ka kopumā šādi projekti Eiropā kļuvuši populāri vien pēdējo gadu laikā un Latvija neatpaliekot.
