Rīkojumu par rezidentūras vietu sadalījumu šim mācību gadam grozīja trīs reizes. Tā ir ierasta prakse, jo parasti Veselības ministrijas paredzētās rezidentūras vietas aizpildīt neizdodas, jo atsevišķās specialitātēs no kopumā 222 ministrijas šogad izsludinātajām rezidentūras vietām neizdodas piesaistīt interesentus.
"Šajā gadā mēs esam jau trīs etapos bijuši. Pirmajā bija 20 neaizpildītas vietas, tad astoņas un šajā mirklī palikušas divas. Diezgan tradicionāli ir specialitātes, kuras mums paliek tukšas," stāsta Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.
Tad šo specialitāšu vietā tiek ieliktas citas, kas gan nozīmē, ka sākotnēji paredzētās netiek aizpildītas. Piemēram, šim mācību gadam neizdevās atrast rezidentus geriatrijā, mutes, sejas un žokļu ķirurģijā. Tāpat arī vairākās bērnu aprūpes apakšspecialitātēs un tiesu psihiatrijas eksperta rezidentūrā. Tad, vērtējot rezultātus, rezidentūras vietas tika pieliktas citās specialitātēs.
"Esam pielikuši pa vienai vietai kardiologiem, diviem ķirurgiem, nefrologam, neirologam, oftalmologam, tā saucamajam loram [otorinolaringologam], pediatram, bērnu zobārstam, ir radiologs, urologs, bet es saucu tik daudz, jo šajās specialitātēs ir pa vienam. Arī paliatīvās aprūpes speciālistam. Par to mēs arī priecājamies, ka šogad pieteicās un mēs varējām arī šo specialitāti palielināt," saka Kļaviņa.
Kļaviņa stāsta, ka specialitātes, kurās nepiesakās studējošie, nedrīkst aizmirst, jo speciālisti tāpat tajās būs nepieciešami. Tādēļ esot jādomā par to, kā rezidentus neinteresējošās specialitātes padarīt pievilcīgākas. Tas ir grūts uzdevums, stāsta Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs Kārlis Rācenis. Viņš uzsver, ka rezidentūras vietu sadalījuma sistēma kopumā ir laba, proti, tiek ņemti vērā daudzi faktori – ārstu novecošanās, reģionālo slimnīcu ieteikumi, asociāciju viedoklis, tomēr...
"Problēma rodas brīdī, kad kāds no šiem faktoriem spēlē ļoti lielu lomu un spēj ļoti ietekmēt rezidentūras plānošanas sistēmu. Būtu vēlams pārskatīt tos galvenos faktorus, jo tas nevar būt tā, ka visas šīs lietas [faktori] ir vienlīdz lielā vērtībā. Manuprāt, viens no svarīgākajiem rādītājiem būtu, cik tad ārstu tuvākajā laikā pensionēsies un vairāk nestrādās," saka Kārlis Rācenis.
Savukārt studējošajos raisīt interesi par šobrīd neinteresējošām specialitātēm ir grūts uzdevums, skaidro Rācenis.
"Būtu jāpārskata rezidentūras kvalitāte vai tas, kā tā rezidentūra tiek organizēta konkrētajā specialitātē, un būtu jāpārskata finansēšanas kārtība konkrētajās vietās, jo tās, kuras neizpilda, lielākoties ir tās, kur strādās stacionāros ārsti, kur strādās valsts darbā un kuriem nebūs kādas papildu pelnīšanas iespējas," norāda Rācenis.
Šajā gadā ministrija izsludināja 222 rezidentūras vietas. Nākamajam gadam indikatīvie rādītāji paredz 194, bet aiznākamajam 188 rezidentūras vietas, tomēr šie rādītāji, tuvojoties nākamajiem rezidentūras plānošanas posmiem, vēl var mainīties.
