Artūra Gaveikas ģimenei ir īpašums Pārtavas ezera krastā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Tāpat viņi ir vieni no īpašniekiem, kam pieder daļa no Pārtavas ezera zemes zem ūdens. Tomēr prieku par īpašumu aizēno 2019. gadā saņemtais atteikums no Rēzeknes novada domes piešķirt rūpnieciskās zvejas tīklu limitu pašpatēriņa zvejai.
"Mēs no tā īpašuma nekādu labumu negūstam. Mēs maksājam zemes nodokli, esam par zemesgrāmatu samaksājuši, ja gribu pamakšķerēt, man vēl vajag makšķernieka karti, tad kur loģika?" izteicās Gaveika.
Zvejas tīklu limits Pārtavas ezerā ir 75 metri. Tie visi kopš 2019. gada decembra uz pieciem gadiem iznomāti komercsabiedrībai, kas darbojas Kaunatas pagasta teritorijā. Pārtavas ezera zemes privātīpašnieku vidū ir ne vien aizvainojums, bet arī bažas par to, cik pēc šiem pieciem gadiem ezerā paliks zivju, tostarp, kas šeit ielaistas 2014., 2016. un 2018. gadā zivju krājumu papildināšanas nolūkā.
"Zivtiņas ir paaugušās, svarā pieņēmušās, tagad var tas komersants tās visas lielās paņemt sev. Makšķernieki paliks tikai ar maziņām, un tāpat piekrastē dzīvojošie saimnieki, kam pieder ezers. Sanāk tā, ka pašvaldība komersantu sponsorē uz mūsu īpašumiem. Tā sanāk!" norādīja Gaveika.
Viņš divas reizes rakstījis iesniegumus Rēzeknes novada pašvaldībai ar lūgumu pārskatīt izsniegto zvejas atļauju saņēmēju sadalījumu, taču bez rezultātiem. Savukārt pašvaldībā informēja, ka iesniegumi nav saņemti.
"Par Pārtavas ezeru – tā mums ir, ja tā var teikt, pirmā dzirdēšana, ka ir šāda problēma," komentēja Rēzeknes novada domes vecākā vides speciāliste Klinta Bērziņa.
Tāpat Bērziņa atklāja – Ministru kabineta noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos nosaka, ka priekšroka zvejas atļaujas izsniegšanai tiek dota komerciālajai, nevis pašpatēriņa zvejai neatkarīgi no tā, kam pieder ezera zeme.
"Mums liekas, ka vajadzētu veikt kādus nelielus grozījumus likumdošanā. Pašvaldībai ir jādod tā kompetence izvērtēt, kuram pienākas un kuram nepienākas, jo šobrīd ir vienkārši – ko likums pasaka, tā arī ir," norādīja pašvaldības pārstāve.
Veikt izmaiņas esošajā līgumā par rūpnieciskās zvejas tīklu limitu iespējams tikai pārrunu ceļā ar komersantu, ar kuru tas noslēgts pašlaik. Kā cits risinājums, ko Pārtavas ezera zemes īpašniekiem iesaka pašvaldība – rakstīt iesniegumu par zvejas limitu piešķiršanu citā ūdenstilpē, kur vēl tas ir pieejams. Ar to Pārtavas ezera zemes īpašnieki gan nav apmierināti un turpinās meklēt jaunus risinājumus.
