Latgolys kongress "Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai" – ar šādu vadmotīvu Rēzeknē norisinās viens no piecgades būtiskākajiem notikumiem. Šodien, Latgales dienā, kongress atklāts ar Svēto misi katedrālē, pulcējot garīdzniekus, politiķus, nozaru ekspertus, kā arī interesentus no visas Latvijas. Pēc svētās mises visi kopā pilsētas vēsturiskajā centrā devās simboliskā gājienā.
"Šajā dienā visā Latvijā, ne tikai Latgalē mēs runājam, sasveicināmies vai vismaz pasakām "lūdzu", "paldies" – latgaliski.
Mēs netiešā veidā atkārtojam to, kas notika 1917. gadā. Otrkārt, mēs darām to, mēs parādām cieņu, attieksmi pret saknēm," skaidroja Saieta rezolūcijas izpildes komitejas (SaRIK) pārstāvis Agris Bitāns.
"Kongresa ideja ir nepieciešama, pirmkārt, lai pašiem latgaliešiem stiprinātu viņu garu. Otrkārt, lai paskatītos uz apkārtni, un saprastu, kas ir darīts un ko varbūt varētu darīt ātrāk, ko varētu darīt kopā," skaidroja Saeimas deputāte, SaRIK priekšsēdētāja vietniece Ilga Šuplinska.
Par šiem un daudziem citiem valodas, vēstures, drošības, tūrisma un mediju jautājumiem turpmāk divas dienas Latgales kongresa 19 tematiskajos paneļos diskutēs teju 260 delegāti un vairāk nekā 100 viesi, to vidū arī no Norvēģijas, Ukrainas un Polijas. Atklāšanas laikā lielākā vērība pievērsta latgaliešu valodas statusam dažādos vēstures posmos.
"1922. gadā, kad pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, latgalieši ierosināja priekšlikumu Satversmē stiprināt garantijas latgaliešu valodai, un tas tika noraidīts. Tas, ko mēs varētu izdarīt, kas mums ir jāizdara, – stiprināt tās tiesības latgaliešu valodai, par kurām cīnījās Francis Kemps," sacīja Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.
"Katram latgalietim ir jāsaprot, ka viņš ir daļa no Eiropas. Latgale ir Eiropas sākums. Eiropa nejautā Latgalei, ko nozīmē latgaliešu valoda. Pasaulē nejautā, kāpēc starptautiskais valodas kods ir latviešu valodai, un tur ir divas rakstu tradīcijas," teica Šuplinska.
Latgales kongresa atklāšanas pasākumu noslēgumā klātesošos uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits.
"Es vienmēr esmu aicinājis latgaliešus runāt latgaliski. Mācīt valodu saviem bērniem un turpināt uzturēt dzīvu latgalisko kultūrtelpu.
Toreiz Latgale kā pirmā izšķīrās par vienotu Latviju un, Franča Trasuna iedvesmota, deva valstsgribas impulsu neatkarīgas Latvijas proklamēšanai," sacīja Valsts prezidents.
Kongresa noslēgumā būs pieņemta rezolūcija, kurai jau izteikti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Atšķirībā no citiem gadiem – šajā reizē visvairāk tie skar tautsaimniecību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību.
Latgolys kongresa diena un tai veltītie pasākumi ir ļoti lieli svētki ne tikai Latgalei, bet visai Latvijai. Un īpaši šajos apstākļos ir ļoti svarīgi būt kopā un būt saliedētiem.
