Reģioni Krustpunktā

Drošība medībās svarīgāka par medījumu

Reģioni Krustpunktā

Rēzeknē daudzdzīvokļu mājas novecojušas, dzīvokli pirkt dārgi, īres piedāvājumu maz

Peldbaseini reģionos mēģina noturēties virs ūdens

Reģionu peldbaseini energocenu krīzē mēģina noturēties virs ūdens

Gandrīz katrā lielā Latvijas pilsētā ir peldbaseins, kas ir būtiska sporta infrastruktūra gan iedzīvotājiem, gan bērnu peldētprasmes attīstīšanai. Kovida krīzi pārcietušie peldbaseini tagad sastapušies ar ievērojamu energoresursu sadārdzinājumu. Tagad tie atkal mēģina noturēties virs ūdens. Vēl augustā biedrība "Peldēt droši" aktualizēja šo jautājumu, uzsverot to, ka peldbaseinus reģionos lielā mērā izmanto tieši skolēni un sporta skolu audzēkņi.

ĪSUMĀ:

Vecāki gatavi vest bērnus mācīties peldēt arī tad, ja tas būs dārgāk

Ģirts savu astoņgadīgo meitu ved uz peldēšanas apmācībām Valmieras peldbaseinā. Tā kā šīs ir ārpusskolas nodarbības, tad maksu par nodarbībām sedz viņš pats. Salīdzinot ar pagājušo gadu, cena ir pieaugusi, taču tas nav licis pārdomāt nepieciešamību vest bērnu uz apmācībām.

"Dotajā brīdī jau elektrības cena atkal ir nokritusies, bet, kas būs uz priekšu, to jau neviens nemāk pateikt. Tas ir atkarīgs no apstākļiem, bet es domāju, ka bērnu uz baseinu vedīšu tā vai tā. Pirmkārt, tāpēc ka bērnam patīk, otrkārt – tas nāk bērnam par labu, treškārt, bērns iemācās peldēt," stāstīja Ģirts. Viņš uzskata, ka šādu sporta infrastruktūru, kur trenē prasmes, kas nākotnē var glābt arī dzīvību, ir būtiski saglabāt atvērtu un pieejamu arī krīzes apstākļos.

Ģirts sacīja: "Es uzskatu, ka ļoti svarīgi, jo kovida laiks jau tā apstādināja baseinu darbību gandrīz uz gadu, ja nemaldos. Vesela viena nodarbība notika pa visu sezonu. Un tas jau nav tikai par baseinu, tas ir par jebko, kas ir saistīts ar bērnu iespēju ārpus skolas izglītoties, sportot. Viennozīmīgi, tam ir jābūt prioritātei, un tas ir jāatstāj līdz pašam pēdējam vaļā."

Savukārt netālu no Valmieras dzīvojošajai Ingai ir divas meitas, kuras abas apmeklē Valmieras sporta skolu ar peldēšanasnovirzienu. Šajā gadījumā peldēšanas nodarbības daļēji subsidē pašvaldība, taču arī vecākiem ir jāveic līdzmaksājums. Inga pastāstīja, ka cenu kāpums it visās nozarēs ir jūtams, taču peldētapmācība nebūtu tā, no kuras taupības nolūkos atteiktos. "Ja tas līdzmaksājums būtu lielāks, mēs tāpat turpinātu vest. Bērniem ir jāiemācās peldēt," uzsvēra sieviete.

Valmieras peldbaseins

Jau pandēmijas ierobežojumi bija grūti tieši mazajiem sportistiem – peldētājiem. Kamēr citu sporta veidu pārstāvji varēja, piemēram, vasarā trenēties ārā, baseins bija slēgts un nodarbības tika pārtrauktas. Ingai tas nešķiet godīgi, tāpēc viņa ļoti cer, ka enerģētiskās krīzes laikā peldbaseini tomēr paliks atvērti.  "Ja es esmu un mani bērni izvēlējušies apmeklēt peldēšanu, tad kāpēc viņiem ir jācieš, salīdzinot, piemēram, ar tiem, kas iet vieglatlētikā vai basketbolā. Kāpēc man būtu par to jācieš? Jā, es esmu gatava maksāt vairāk, bet es saprotu, ka mans kā vecāka līdzmaksājums jau nenosegs tās izmaksas," stāstīja Inga.

Bažās par skolas bērnu peldētapmācības apstāšanos šajā "dārgajā" ziemā biedrība "Peldēt droši" veica peldbaseinu aptauju. Vēl augusta beigās 87% aptaujāto peldbaseinu norādīja, ka strādā vai plāno uzsākt darbu septembrī vai oktobra sākumā. Skeptiski par darba atsākšanu rudenī bija vien Ādažos, Saldū, Daugavpils Universitātē un Krimuldā.

Biedrības "Peldēt droši" dibinātāja un vadītāja Zane Gemze stāstīja: "Bijām ļoti patīkami pārsteigti, ka visi peldbaseini turpināja darbu, šaubas bija tikai Ādažiem, bet arī Ādaži jau kopš vakardienas ir atvēruši [baseinu] un dod šo iespēju bērniem peldēt. Acīmredzami šie elektropatēriņa rēķini, tāpat arī gāzes rēķini nav tik augsti, lai peldbaseini pārvērtētu vai pārskatītu šo iespēju peldbaseinu slēgt. Un viennozīmīgi šī iespēja, ka bērni visu ziemu var peldēt un gatavoties vasaras sezonai, ir lieliska. Uzskatām, ka šī jau nu būtu pēdējā lieta, kas būtu jāslēdz," stāstīja "Peldēt droši" vadītāja.

Diemžēl noslīkušo statistika gadu no gada nav iepriecinoša. Šogad noslīkuši 87 cilvēki – peldsezonā, gada siltajā laikā 48 cilvēki. "Peldēt droši" vadītāja piebilda – diemžēl latvietis nemāk rīkoties ūdenī, ja ir nonācis nelaimē. Tāpēc ļoti svarīga ir peldētapmācība bērniem jau no agras bērnības. 

Limbažos bažījas par apkuri; elektrībai fiksēts līgums

Limbaži ir novada centrs, kur dzīvo gandrīz 7000 iedzīvotāju. Olimpiskais centrs "Limbaži" dibināts 2000. gadā, un arī tur ir peldbaseins. Pirmo finansiālo triecienu Limbažu peldbaseins izjuta kovida pandēmijas laikā, kad dažubrīd tā darbība bija pavisam apturēta, dažubrīd krietni vien ierobežota.

Limbažu peldbaseins

Kā pastāstīja centra tehniskais direktors Zintis Pētersons, nespējot prognozēt apmeklētāju skaitu un līdz ar to arī izdevumus un ieņēmumus, bija jāizlemj – turpināt darbu vai apturēt.

"Zem jautājuma zīmes krietni bija, un mēs bažījāmies. Faktiski ūdeni mēs no baseina ārā nelaidām, jo visu laiku bija perspektīva, ka varēs izmantot, tad atkal nevar, bet mums tas ūdens ir jāuztur līdz kaut kādai robežai, lai jebkurā brīdī varētu atvērt vaļā baseinu. Ja būtu pateikuši, ka ir slēgts līdz tam un tam laikam, tad ir miers. Ūdeni izlaižam, un tad ir krietni ekonomiskāk darboties, nekā uzturēt kaut ko priekš kaut kā," stāstīja Pētersons.

Pandēmijas ierobežojumus pārdzīvojuši, peldbaseini saņēmuši nākamo nepatīkamo ziņu – elektroenerģijas sadārdzināšanos un apkures izmaksu pieaugumu. Pētersons gan atzina, ka Limbažu peldbaseins elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu izjutis jau teju gadu iepriekš, jo tolaik elektrība iepirkta par biržas cenām. "Elektrības cenu sadārdzinājumu izjutām gada sākumā. Reāli tad bijām izsviesti brīvajā tirgū. Un faktiski tad jebkuram uzņēmumam, kas bija tirgū, [biržas] cenas bija ļoti augstas. Tagad mums ir labs līgums, un līdz ar to ir kaut kāda zināma stabilitāte," skaidroja Pētersons.

Limbažos noslēgtais līgums par fiksētu elektrības cenu ļauj plānot izdevumus, bet satraukumu, tuvojoties aizvien aukstākam laikam, sagādā apkures izmaksas.

"Jo siltumam mums bija nemainīgs tarifs līdz oktobra vidum. Tas tarifs bija tāds pats kā pirms gada un diviem. Bija solīts, ka tarifu noturēs līdz decembrim, bet tomēr oktobra vidū viņu izmainīja. Un tagad mums ir jādomā, kā savilkt galus līdz gada beigām," norādīja Pētersons.

Baseinā elektrība nepieciešama gan sūkņu darbināšanai, gan kondicionieriem, apgaismojumam un citām iekārtām. "Kopējo rēķinu es neteikšu, bet es izstāstīšu dienas patēriņu. Orientējoši vienā dienā peldbaseins patērē 700 kilovatstundas," stāstīja Pētersons.

Taupības nolūkos elektroenerģijas patēriņu vēl var nedaudz samazināt, piemēram, samazinot apgaismojuma intensitāti, lietojot energoefektīvāku tehniku, bet ietaupīt uz apkuri ir grūtāk. Arī prognozēt apkures izmaksas ir grūti, jo nav zināms, kāda būs ziema.

Pētersons stāstīja: "Tiklīdz mēs sākam baseinā taupīt uz gaisa temperatūru, parādās izsvīdumi, viss aizsvīst, mitrums parādās lielāks. Jo gaisa temperatūrai [telpā] vienmēr ir jābūt par vienu grādu siltākai nekā ūdenim. Ūdens ir +28 grādi, un gaiss +29 grādi."

Lielākā daļa no Limbažu peldbaseina apmeklētājiem ir skolēni un sporta skolu audzēkņi, vidēji 100 šādi peldētāji dienā, un šīs ir pašvaldības dotētās peldēšanas nodarbības. 

Valmierā sirmi mati par rēķinu; cenšas ekonomēt

Arī Valmieras Olimpiskā centra peldbaseina lielākā apmeklētāju daļa ir tieši Sporta skolas bērni, kuri peldēšanu apgūst profesionālā līmenī. Tie ir skolēni un bērnudārzu audzēkņi, kuri peldēt dodas sporta stundās. "Mēs augustā pēc vasaras brīvlaika atvērām vaļā [baseinu]. Augusts, protams, bija tāds tukšāks. Vēl bija vasara, un cilvēki brauca ārā atpūsties, bet tad septembrī, oktobrī jau apmeklētāji bija atpakaļ," pastāstīja Valmieras peldbaseina pārstāve Eva Rozentāle.

Viņa norādīja: "Kad saņēmām augusta rēķinu, ņemot vērā, ka mēs vēl nedarbojāmies "uz pilnu klapi", visiem bija pāris sirmu matu klāt. Ja mēs salīdzinām ar pagājušā gada augustu, tad elektrības rēķins šoreiz bija par 75% lielāks."

Centrā elektrības cena ir piesaistīta biržas cenām. Ja atminamies, tieši augusts bija tas mēnesis, kad biržas cenas sasniedza vēl neredzētus rekordus, situāciju iezīmēja Rozentāle.

Viņa stāstīja: "Augusts bija tas mēnesis, kad bija tie 4000 un vēl visas tās trakās biržas cenas. Līdz ar to mēs faktiski tūlīt ieviesām dažādus taupības pasākumus," stāstīja Rozentāle. Par vienu grādu tika samazināta ūdens temperatūra lielajā baseinā, pietuvojoties pieļaujamajam temperatūras līmeņa minimumam. "Minimāli pieļaujamā temperatūra ūdenim ir +26 grādi, tā kā mēs par grādu siltāki vēl tomēr esam. Šo vienu grādu gan cilvēki ļoti jūt. Tad lielajā baseinā samazinājām sūkņu darbību. Mums ir četri sūkņi. Šobrīd mēs viņus darbinām uz maiņām. Šo gan mēs ļoti rūpīgi monitorējam, lai nezaudētu ūdens kvalitāti," stāstīja Rozentāle.

Tāpat taupīts tiek uz apgaismojuma rēķina, kā arī saīsinot atpūtas zonas darba laiku, jo tur esošās pirtis un saunas veido lielu enerģijas patēriņu. Ieviestais taupības režīms jau devis arī pirmos rezultātus. Salīdzinot ar gadu iepriekš, augusta rēķins bija par 75% lielāks, bet pēc tam, kad septembrī ieviesti dažādi ekonomijas pasākumi, oktobra elektrības rēķins, salīdzinot ar pērno gadu, bijis vairs tikai par 24% lielāks. Tiesa gan, lielu atspaidu dodot arī valsts atbalsts energokrīzē. Šī brīža līgums ir spēkā līdz gada beigām. Tad Valmieras peldbaseina vadībai būs jādomā, vai turpināt par elektrību maksāt pēc biržas cenām, kas pēdējā gada laikā ir bijušas ārkārtīgi mainīgas. "Ir dažādi varianti un viens no tiem – slēgties klāt pašvaldības iepirkumam, jo lielāks iepirkums, jo tā cena ir izdevīgāka," norādīja peldbaseina pārstāve.

Peldbaseini ir gana droši, ka pārziemos un, savelkot ciešāk jostas, tiks galā gan ar elektrības gan apkures rēķinu nomaksu, bet par saviem apmeklētājiem un viņu spēju pēc rēķinu nomaksas vēl atlicināt naudu baseina abonementam, tik droši nav. Viņi rēķinās, ka tradicionāli apmeklētākajā posmā – ziemā – šoreiz var būt arī apmeklētāju skaita kritums.

"Septembrī, oktobrī mums nav vērojams apmeklētāju kritums, bet lielai daļai tikai oktobra beigās pieslēdza apkuri, līdz ar to viņiem vēl nav šie lielie rēķini bijuši. Ir saprotams, ja cilvēkam jāizvēlas samaksāt rēķinu, nopirkt ēdienu vai arī atnākt uz baseinu, noteikti, ka viņš izvēlēsies tās pirmās nepieciešamības lietas," sacīja Rozentāle.

Priekuļos privāts baseins turas ar malkas apkuri

Daļā peldbaseinu lielāko noslodzi veido tieši peldēšanas mācību stundas skolēniem vai nodarbības sporta skolu audzēkņiem. Šim pakalpojumam pašvaldības atvēl naudu, slēdzot līgumus ar peldbaseina pakalpojuma sniedzēju. Vairumā gadījumu peldbaseini ir pašvaldības būvēti un uzturēti un darbojas kā pašvaldības struktūrvienība.

Tomēr Cēsu novadam sava peldbaseina kā pašvaldības kapitālsabiedrības nav. Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila stāstīja, ka novads jau vairākus gadus sadarbojas ar privātu uzņēmumu. "Šobrīd mūsu izglītības iestādes vairumā izmanto Priekuļu peldbaseinu, kas ir ļoti piemērots bērniem. Attiecīgi arī šī sadarbība ir veidojusies. Nākotnē, sludinot iepirkumu, tur var būt, ka piesakās vēl arī citi pretendenti, piemēram, Valmiera vai Sigulda. Bet šobrīd mums tā sadarbība ir veidojusies pēc iepriekšējo gadu pieredzes un iepirkumu procedūras rezultātiem tieši ar Priekuļu baseinu," skaidroja Markus-Narvila.

Cēsu novadā peldētapmācības nodarbības izglītības iestāžu otrās un trešās klases bērniem paredzētas līdz 31. decembrim, tā paredz noslēgtais līgums. Domājot par nākamo gadu, Cēsu pašvaldības pārstāve minēja, ka būtiska sadārdzinājuma indikācijas šī pakalpojuma nodrošināšanā nav novērotas. Bet skaidrāku situāciju viesīs vien iesniegtie piedāvājumi iepirkuma rezultātā.   

Priekuļos skolēni peld no agra rīta līdz četriem pēcpusdienā. Peldbaseina "Rifs" īpašnieks Edmunds Grava ne reizi vien dzirdējis jautājumu, kā privāts uzņēmums spēj vēl noturēties virs ūdens, jo viņam ar visām siltuma, elektrības, kredīta izmaksām jātiek galā pašam. Turklāt konkurence reģionā ir gana liela. Grava paskaidroja: "Es esmu atradis savu nišu. Ja salīdzina Valmieras un Siguldas baseinus, tur ir vairāk peldētāju; un es to ūdeni turu siltāku. Man nāk vairāk pensionāru un nāk bērni."

Jau piecus gadus siltumapgādē Priekuļu peldbaseins izmanto malkas apkuri. Šāds apkures veids izvēlēts kā lētākais risinājums, jo iepriekš ar gāzes apkuri varēja knapi izdzīvot. 

Uzņēmējs stāstīja: "Jau kādus piecus gadus atpakaļ paši uzprojektējām malkas katlus, paši uz vietas arī sametinājām. Un kurinām ar malku. Vecos laikos, kad gāze bija lēta, tad man mēnesī iznāca 6000 [eiro] ar gāzi. Un ar malku es tiku cauri ar 3000 mēnesī. Tad arī sāku normāli maksāt kredītus atpakaļ bankai. Vecos laikos bērzus pirku pa 32, tagad pavasarī es noķēru pa 68. Malku visam gadam nopirku. Bet, kas būs nākamgad, es nezinu, jo tagad tas bērzs maksā 130 vai 150 eiro kubikmetrā."

Lai arī ar malkas apkuri pie pašreizējās energoresursu dārdzības iespējams ietaupīt, šogad arī malkas cenas paaugstinājās uz pusi. Priekuļu peldbaseina īpašnieks Grava skaidroja – līdz ar to arī baseina pakalpojuma cena pieauga. "Tā malka uzleca klāt gandrīz dubultā. No 32 un 68, tad baseinam mēs dabūjām pielikt klāt 20% apmēram. Uz vienu pakalpojumu  plus/mīnus ap 1,5 eiro. Ja mums bija 7,50, tad mums tagad ir 9 eiro. Tāpat skatos un zvanu citiem baseiniem, bet viņiem jau ir savādāk, viņi visi pašvaldības baseini, viņus vēl dotē. Mani neviens nedotē," stāstīja Grava. Arī elektrība sastāda lielas izmaksas baseina uzturēšanā. Arvien domājot, kā ietaupīt, jau pirms diviem gadiem tika noslēgts līgums par fiksētu tarifu elektroenerģijai, un arī šajā laikā tarifa cena nav mainījusies uz augstāku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti