''Man ļoti patīk nepilsētas vide, protams, Rīga arī, bet tāpēc mēs [dodamies] uz reģionu. Tur mierīgāka dzīve,'' stāsta jaunais ārsts rezidents Artūrs Rūtiņš, kurš pēc četriem gadiem kļūs par anesteziologu reanimatologu. Viņš kopā ar draudzeni Sabīni Zondaku, kura arī šogad uzsāks rezidentūru un vēlas būt ārste interniste, jau skaidri zina savus nākotnes plānus. Abi jaunie mediķi pēc rezidentūras beigām pārvāksies uz Ventspili.
''Man ir noslēgts stipendiju līgums ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu. Piedāvāja strādāt, noslēgt līgumu ar viņiem, līdz ar to tev arī nedaudz atbalsts ir rezidentūras laikā. Mana bāzes slimnīca ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, man ir līgums ar ''Gaiļezeru''. Bet man ir stipendijas līgums, ka es, pabeidzot rezidentūru, strādāšu Ventspils slimnīcā vismaz piecus gadus. Bet ar Sabīni plānojam tur apmesties uz dzīvi,'' klāsta Artūrs.
Ziemeļkurzemes slimnīca jaunos ārstus pie sevis vilina daudzos veidos. Tiem nodrošina dzīvokli, ja ir bērns, arī bērnudārzu. Tāpat
valsts noteikusi, ka jaunie mediķi, kuri dodas uz reģioniem, saņem arī lielāku algu. Slimnīca gatava arī maksāt stipendijas rezidentūras laikā.
Sabīne Zondaka gan atklāj – ja būtu jāpārvācas vienai, lēmumu būtu grūtāk pieņemt un droši vien tik tālu prom no mājām Rīgā nedotos: ''Tad es izvēlētos varbūt slimnīcu, kur pašlaik strādāju, bet tā kā man draugs Artūrs iet, es arī labprāt piekritu. Mēs arī vairākas reizes braucām visu apskatīt. Piedāvā arī man atmaksāt rezidentūru, ja netieku budžetā. Bet ar manu līgumu, kas ir reģionālais līgums, man ir par 30% lielāka alga un trīs gadi jānostrādā, nevis pieci.''
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca atklāj, ka dara daudz, lai piesaistītu jaunos mediķus. Slimnīcas valdes locekle galvenā ārste Linda Mičule stāsta, ka jaunie ārsti ir kā investīcija, kura augļus nesīs tikai pēc vairākiem gadiem. Viņa gan atzīst, ka to piesaistīšana ir arī papildu finansiālais slogs:
''Protams, notiek cīņa starp reģionālajam slimnīcām par personāla piesaisti. Ko mēs varam piedāvāt - vai mēs esam tāda vide, kur viņš varēs attīstīties? Protams, mēs konkurējam par dzīves vietas nodrošināšanu - tas slimnīcām rada ļoti lielu papildu finansiālo slogu. Rēķinām, ja mēnesī tie ir kaut kādi 500 eiro, gadā jau tie ir 6 tūkstoši, trīs gados tie ir 18 tūkstoši eiro. - Tie 500 eiro ir rezidentūras izmaksas? - Tā ir tā stipendija un rezidentūras izmaksas.''
Līdzīgi dara arī cita – Vidzemes reģionālā slimnīca. Slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa saka, jaunos mediķus piesaista dažādos veidos - gan ar īres dzīvokļiem, kurus nodrošina pašvaldība, gan arī apmaksājot rezidentūru, ja vēlāk ārsts ir gatavs palikt strādāt. Vidzemes slimnīca gan nesaskata, ka tās viņiem būtu papildus izmaksas:
''Šajā gadā mums bija trīs maksas rezidenti, bet viņi aptuveni pusgada laikā tomēr ierotēja valsts apmaksātājā rezidentūrā. Un principā pašreiz mums nav neviena maksas rezidenta, jo visi ir maksas rezidenti. Bet, ja mums vajag speciālistu, mēs esam gatavi un maksājam šo rezidentūras naudu.''
Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis stāsta, ka šobrīd praktiski katra reģionālā slimnīca kaut kādā veidā arī pati veicina jauno ārstu piesaisti – vai tā būtu nodrošināta mājvieta, prēmijas vai kāds cits atbalsts:
''Un savā ziņā konkurē, kurš varēs izteikt tādu labāku piedāvājumu. Tās lietas, kas varētu atšķirties šajās reģionālajās slimnīcās, ir rezidentūras kvalitāte, jo skaidrs, mēs varam runāt par finansējuma pieaugumu, bet tomēr ir primāri, ka
mums svarīga ir rezidentūras kvalitāte - gan ārstu apmācība, gan arī, kā šis jaunais ārsts strādā. Un līdz ar to reģionālajām slimnīcām, manuprāt, vairāk vajadzētu konkurēt šajā rezidentūras kvalitātes jomā.''
Tātad slimnīcas nevar cerēt, ka tās jaunus mediķus piesaistīs tikai ar materiāliem labumiem. Rācenis min vēl vienu svarīgu faktoru – slimnīcai jābūt tādai, kurā jaunais mediķis vēlas strādāt:
''Kas ir ļoti būtisks? Ir cilvēciskais faktors. Tas ir slimnīcas, ārstu, galveno ārstu, specialitātes atbildīgo ārstu attieksme pret rezidentiem. Atsevišķās slimnīcās tā attieksme varbūt nav tik pretimnākoša un jauka un, protams, jaunie speciālisti uz šīm slimnīcām neies. Lielākoties jau iet tur, kur zina, ka ir jauks kolektīvs, kur ir atsaucīgi kolēģi un tā darba vide sakārtota.''
Šogad paredzētas 248 valsts apmaksātas rezidentūras vietas. Cik no jaunajiem ārstiem būs nolēmuši savu nākotni saistīt ar reģioniem, varēs zināt tikai augustā, kad sāksies reģistrācija studijām rezidentūrā.
