Ija Groza jau mēnesi strādā kā reemigrācijas koordinatore. Šajā laikā viņai izdevies nodibināt kontaktu ar gandrīz 20 latviešiem ārzemēs. Daudzi raksta paši, dažus pie viņas novirza citu reģionu koordinatori. Ija stāsta, ka
galvenokārt tie ir cilvēki, kuri pavadījuši ārzemēs vairāk nekā desmit gadus un līdz ar to nezina, kā mainījusies likumdošana un kādas jaunas iespējas viņiem ir.
“Es piemeklēju viņam piemērotāku informāciju: kur viņš gribētu atgriezties, kurā vietā, pilsētā vai novadā, vai tas būtu lauki vai pilsēta, vai viņš gatavs kļūt par darba ņēmēju, kāda profesija viņu interesē, vai arī viņš vēlas kļūt par uzņēmēju, tad kura vieta būtu vispiemērotākā. Ja viņš jau zina to piemērotāku vietu, tad ir nākamie jautājumi: kādas izglītības iespējas ir nepieciešamas, vai ir nepieciešams bērnudārzs, kāds ir mājokļa jautājums,” stāsta Vidzemes reģiona koordinatore.
Visbiežāk raksta cilvēki no Lielbritānijas. Daudzi neslēpj, ka atgriešanās Latvijā viņiem ir emocionāli smags solis. Ija stāsta, ka saņem vēstules arī par to, ka nevienam reemigrācija neesot vajadzīga un viņas darbs ir bezjēdzīgs. Tādas vēstules gan ir mazākumā.
Ijas darbavieta atrodas Cēsīs. Tā ir viena no pašvaldībām, kas mērķtiecīgi strādā ar latviešiem ārzemēs.
Pēdējo četru gadu laikā Cēsīs atgriezušās vairāk nekā 30 ģimenes. Pašvaldība šos cilvēkus uzrunājusi pati.
Cēsu novada domes pārstāvis Kārlis Pots pārstāvis no savas pieredzes pastāstīja, ar kādām grūtībām var saskarties koordinatori: “Viens no šķēršļiem droši vien varētu būt tas, ka pašvaldībās kādā noteiktajā reģionā ir dažādi gatavas darbam ar reemigrantiem. Piemēram, Cēsu gadījumā mēs paredzam, ka reemigrantiem būs vieta dzīvokļu rindā. Pieņemu, ka daudzas citas pašvaldības nav aizdomājušās līdz kādam atbalstam bērniem, kuriem jāatgriežas izglītības sistēmā.”
To apstiprina arī Ija. Tāpēc var būt gadījumi, ka cilvēku, kurš gribētu atgriezties dzimtajā novadā, nāksies pārvirzīt uz citu vietu vai pat reģionu, kur viņam būs darbs, viņa bērniem būs skola un pieejams mājoklis.
Gan pašvaldības, gan koordinatori saka – ja atgriezties Latvijā, tad ar plānu, vēlams – biznesa plānu.
Reemigrācijas atbalstam būs pieejami granti – deviņi tūkstoši eiro uzņēmējdarbības uzsākšanai. Katram reģionam būs četri granti.
“Mēs zinām no emigrantu aptaujas, kas tika veikta pirms četriem gadiem, ka tur katrs ceturtais principā domā vai izsver iespēju Latvijā uzsākt biznesu. Potenciāls tāds ir. No otras puses, no reemigrantiem pēc tā pētījuma rezultātiem, kas tika publicēts pirms gada, tikai kādi 7% atgriežas tikai tāpēc, ka plāno uzsākt biznesu,” stāsta migrācijas pētnieks Mihails Hazans.
Migrācijas pētnieks atzinīgi vērtē ideju ievest koordinatorus – to jau sen vajadzēja izdarīt. Pētījumi rāda, ka latvieši ārzemēs visvairāk sūdzas par informācijas trūkumu un to, ka nav vienas vietas, kur to iegūt.
