De Facto

Covid-19 ieslēdz cilvēkus aprūpes centros

De Facto

De Facto

Tradīcija, pazīšanās vai veiksme-kas palīdz tikt pie naudas?

Purvīša dzimtās mājas pie atbalsta tiek vien «deputātu kvotu» veidā

Mazliet pamainot formu, bet pēc būtības nemainot iepriekšējos gados izkopto tradīciju – ar deputātu priekšlikumiem piešķirt naudu idejām, kas iepatikušās konkrētiem politiķiem vai frakcijām, budžetā dalīti apmēram divi miljoni eiro.

Piemēram, runājot par Vilhelma Purvīša mājas-muzeja izveidi, politiķi tagad uzsver, cik nozīmīga ir gleznotāja loma Latvijas kultūrā. Taču līdz brīdim, kamēr muzeja veidošanā neiesaistījās bijusī politiķe, tas atbalstu nav saņēmis, lai gan meklējis šādas iespējas. Ar aktīvu lobiju darbu, bet bez noteiktas sistēmas un pēc deputātu ieskatiem – tieši tā tiek sadalīta daļa no valsts naudas, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ:

  • Vilhelma Purvīša mājai-muzejam finansējumu vairākus gadus neizdodas piesaistīt.
  • Biedrības vadību šogad pārņēma bijusī kultūras ministre Žanete Grende, kā arī Jānis Holšteins-Upmanis un Elizabete Pavlovska.
  • Tagad muzejs ticis arī pie valsts atbalsta caur tā dēvēto “deputātu kvotu” sistēmu.
  • Nākamā gada budžeta projektam atbalsta saņemšanai Saeimas deputāti iesnieguši vairāk nekā 40 priekšlikumus.
  • Nav ne skaidri zināmu principu, kad un kā pieteikties, nedz arī kritēriju projektu atlasei.
  • Vairāku pašvaldību pārstāvji atzīst, ka lobija darbs, lai tiktu pie papildu atbalsta no budžeta, notiek regulāri.
  • Valdošo partiju pieprasītās summas budžetā ir samērā līdzīgas – ap 400 tūkstošiem eiro.

Gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimtās mājas “Vecjauži” Taurupes pagastā deviņdesmito gadu beigās mantinieki pārdeva muzeju speciālistei Margrietai Lestrādenai no Nīderlandes. Viņas mērķis bija veidot šo kā kultūras vietu – ar izstādēm un pasākumiem. “'Tas ir tas pats, kas mums Rembranta māja Nīderlandē. Un kādam bija jārīkojas (..) Ko es gribētu – lai šī vieta kļūst par vietu, kur darbojas bērni un jauni cilvēki. Jo tie ir tie, kuru rokās ir nākotne un kuri var izveidot pasauli labāku. Un padarīt šo vietu par starptautisku satikšanās vietu cilvēkiem, kuri viens otru saprot, jo viņi viens otru pazīst," tā pirms diviem gadiem Lestrādena teica Latvijas Televīzijai.

2007. gadā Lestrādena izveidoja biedrību – “Purvīša māja-muzejs”, saņēma arī Kultūras mantojuma Gada balvu. Šī vieta norādīta Ogres novada tūrisma ceļvežos. Savukārt iesniegtie pieteikumi Valsts kultūrkapitāla fondam, arī citi lūgumi pēc atbalsta līdz šim noraidīti vai palikuši nesadzirdēti. Tagad situācija mainījusies.

Lestrādena šovasar meklējusi atbalstu pie Imanta Ziedoņa muzeja veidotājiem, fonda “Viegli”, un nupat, novembra sākumā, biedrības “Vilhelma Purvīša mājas-muzejs” vadību pārņēmusi bijusī kultūras ministre un Nacionālās apvienības politiķe Žanete Grende, kā arī Jānis Holšteins-Upmanis un Elizabete Pavlovska.

Līdz ar šīm pārmaiņām muzejs ticis arī pie valsts atbalsta iespējas – 100 000 eiro caur tā dēvēto “deputātu kvotu” sistēmu, ko koalīcijas politiķi gan mēģina saukt par budžeta kvotām vai par budžeta uzlabošanu.

“Mēs vērsāmies tieši tajā brīdī, kad priekšlikumus varēja iesniegt, man arī pirms tam bija saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli (Nacionālā apvienība), un viņš konceptuāli atbalstīja ideju. Un mēs vērsāmies pie vairākiem deputātiem un frakcijām, un tā sākotnējā summa bija daudz lielāka, tie bija 240 000, jo tas darāmo darbu apjoms, kas tur ir jādara, ļoti liels. (..) Pirmais ir krājuma glābšana, otrais ir pētniecība, un trešais ir komunikācija un izglītošana – tātad šie simt tūkstoši ir paredzēti šīm funkcijām,” raidījumam stāsta Žanete Grende.

Šo priekšlikumu budžetam virzīja Nacionālā apvienība. Tās priekšsēdētājs Raivis Dzintars stāsta, kā iesniegtais finansējuma lūgums tālāk komunicēts: “Sākotnēji prasītā summa bija krietni lielāka. Un tad mums bija aktīva komunikācija arī ar biedrības pārstāvjiem, arī man personīgi bija šī komunikācija, kur skaidroja, ka nav cerības pārliecināt koalīcijas partnerus un panākt šādu atbalstu, un kas būtu tā summa, ar ko mēs varētu muzeja darbību uzsākt, bet tai pašā laikā, lai tas būtu ar kaut kādu ticamību, ka par to būs iespējams vienoties.”

Dzintars apliecina, ka kolēģus aicinājis nākt ar priekšlikumiem tādu projektu finansēšanai, kas atbilst apvienības vērtību uzstādījumiem.

Šis ir tikai viens no vairāk nekā 40 priekšlikumiem nākamā gada budžeta projektam, kurus atbalsta saņemšanai iesnieguši Saeimas deputāti no koalīcijas partijām.

Un, lai arī tos parakstījuši vairāku partiju pārstāvji, ir skaidrs, ka lielākoties aiz tiem stāv konkrētas partijas vai deputāta iniciatīva.

Taču nav ne skaidri zināmu principu, kad un kā pieteikties pie deputātiem ar lūgumu pēc budžeta atbalsta, nedz arī kritēriju projektu atlasei. Iespējams, lielāko lomu nospēlē tieši kontakti ar politiķiem.

Starp atbalstītajiem priekšlikumiem ir 70 tūkstoši eiro biedrībai “OPEN Radošais centrs”. Tā izveidojusi 13 patvēruma centrus ielu jauniešiem dažādās pilsētās Latvijā. Viņi iztiek no ziedojumiem un brīvprātīgo darba. Centra vadītājs Edijs Klaišis “De facto” stāsta, ka viņš pavasarī aicinājis ciemos visu Saeimas frakciju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar to, ko viņi dara. “Un, patiesībā tas ir ļoti skumji, bet pie mums atnāca tikai Anda Čakša,” saka Klaišis.

“OPEN Radošais centrs” iepriekš atbalstu valstij nav prasījuši – baidās, ka līdz ar šādu finansējumu nāks prasība identificēt klientus, kas ielu bērnus atturētu no centru izmantošanas. No viņa teiktā var secināt, ka deputāte Čakša mudinājusi viņam uzrakstīt iesniegumu budžeta komisijai. “Mana pirmā atbilde bija – nē, jo es teicu, ka es no mūsu puses neko nemainīšu, citādi zaudētu jēgu, iespēju pilnvērtīgi pildīt funkciju. 

Un tad man pateica – nē, tas ir vienreizējs atbalsts. Un tad man nebija divu domu – es rakstu iesniegumu budžeta komisijai un skatāmies,” stāsta Klaišis.

70 tūkstoši eiro aizies telpu nomas segšanai.

“Jaunā Vienotība” budžetam virzāmos priekšlikumus apspriedusi frakcijā un vienojušies par atbalstu biedrībām, kas darbojas ar sociāliem jautājumiem. “Šīs organizācijas ir tās, kas strādā caur komisijām. Šīs nav izrautas no kaut kurienes, maziņas, vienam specifiskam jautājumam. Mēs visi vienojāmies, ka tādus, kas strādā pa visu Latviju un ir aktīvas, un jau ir runājuši par palīdzību,” stāsta “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis.

Atbalstītajos deputātu budžeta priekšlikumos redzamas lielākas un sīkākas vajadzības dažādās pašvaldībās. Piemēram, “jaunie konservatīvie” ierosinājuši 270 tūkstošus eiro piešķirt tehniskajam projektam sanatoriju kompleksa “Mežciems” atjaunošanai Daugavpilī. Ēka nupat kā atgriezusies pašvaldības rokās. Lai lūgtu atbalstu, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš labklājības ministru Gati Eglīti uzrunājis viņa vizītes laikā Daugavpilī, kad kopīgi apmeklējuši arī šo vietu.

“Jaunie konservatīvie” rūpējušies arī par reliģisku organizāciju vajadzībām. Vairāki priekšlikumi ir jaunuzņēmumu organizāciju plānu finansēšanai. Tās līdzīgā veidā pie atbalsta tikušas arī pērn.

Par to, kā rodas no “jauno konservatīvo” puses nākušie priekšlikumi, stāsta tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs: “Tas ir tāds darba process, kurā piedalās atsevišķi ministri, tie, kas ir tieši piedalījušies budžeta izstrādē, cilvēki, kuri ir ar īpašu izglītību, ar padziļinātu izpratni par budžeta sastādīšanas jautājumiem. Tie tad arī ir bijuši tie, kas ir piedāvājuši tos prioritāros risinājumus, kurus būtu vērts iekļaut, papildināt un  dabūt arī atbalstu.”

Vairāku pašvaldību pārstāvji sarunā ar “De facto” atzīst, ka kaut kādā mērā lobija darbs, lai tiktu pie papildu atbalsta no budžeta, notiek regulāri, visu cauru gadu.

Valkas mērs Vents Armands Krauklis par atbalstu stadiona atjaunošanai – 48 tūkstošiem eiro – runājis ar deputātu Juri Pūci. Aizkraukles novada mērs Leons Līdums sakās nezinām, kurš labvēlis pamanījis, ka viņu kultūras namam tek jumts un ierosinājis piešķirt 50 tūkstošus. Pats prasījis neesot.

Saruna ar Leonu Līdumu, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju (LA/VP):
“De facto”: Kāda bija jūsu iniciatīva?
Leons Līdums: Mēs neesam neko rakstījuši, mēs neesam neko rakstījuši. Mums tā bija sāpe, ko daudzi juta. Tur mums ir tas padomju gadu muzejs, liels, daudz apmeklējumu gadā. (..)
“De facto”: Jūs neredzat, ka tas būtu pa partijas līniju sarunāts?
Leons Līdums: Diemžēl neredzu. Tāpēc, ka man nav bijis neviens mājiens un arī tagad neviens nav pieteicies. Varbūt aiz šī stāv kāds deputāts, es nezinu.

Rēzeknes novads ar Saeimas deputātu atbalstu cer tikt pie 50 tūkstošiem stāvlaukuma izbūvei pie kapiem Viļānos, ko kārtojis viens no domes deputātiem. “Runa ir par konkrētu tautsaimniecības komitejas locekli, kas griezās pie budžeta vīriem un arī runāja, (..) mani noinformēja, ka šāds pieprasījums ir veidots, un prasīja, vai es atbalstu, un es teicu, ka atbalstu,” stāsta novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (JV, PAR, Latgales partija). Novada Tautsaimniecības attīstības jautājumu pastāvīgo komiteju vada deputāts Jānis Freibergs (“Latvijas attīstībai”).

Varakļāni meklējuši palīdzību – gandrīz 55 tūkstošus, lai iekārtotu tikko izbūvētās telpas pansionātam Stirnienē. “Tā bija mūsu kaut kad iesniegta ideja, ka mums tas ir nepieciešams, un acīmredzot šis bija tas brīdis, kad bija iespējams izlīdzēt ar šādu atbalstīšanu,” saka Varakļānu domes priekšsēdētājs Māris Justs (“Latvijas attīstībai”)

Frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšlikumos dominē pašvaldību vajadzības – Aizkraukles, Bauskas, Līvānu, Viļānu, Varakļānu, Valkas. Uz jautājumu, kā partijā iekšēji tika atlasītas tālāk virzāmās idejas, “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce atbild:

“Tas atkarīgs no deputātu iniciatīvas, katrs deputāts kaut ko var ieteikt un darīt. Arī, protams, ministri piedalījās, jo tas tāds kopīgs darbs.”

Ierosinājums Sabiedrības integrācijas fonda budžetu papildināt ar 80 tūkstošiem eiro brīvprātīgo darba atbalstam nācis no deputāta Mārtiņa Šteina, lai fonds šo funkciju varētu pārņemt no Nodarbinātības valsts aģentūras.

“De facto” aplēses liecina, ka valdošo partiju pieprasītās summas budžetā ir samērā līdzīgas – ap 400 tūkstošiem eiro.

Tas var norādīt uz to, ka partiju starpā ir bijusi sava veida noruna par to, kāda būs priekšlikumu kopējā summa.

Taču skaidru atlases kritēriju projektu atbalstīšanai nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt