Persona, ar kuru ir kopīga nedalīta saimniecība un ar kuru dzīvo kopā. Šī cilvēka vārds, uzvārds un arī personas kods būtu jāmin valsts amatpersonas deklarācijas sadaļā, kur norāda, piemēram, laulāto, bērnus un arī citus tuvus radiniekus. Tāds bija Finanšu ministrijas priekšlikums izmaiņām Likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Vai tie ir nelaulātie, nereģistrētie partneri, tajā skaitā arī cilvēki viendzimuma attiecībās, ministrijā nenoliedz. Taču tā aicina uz formulējumu skatīties plašāk. Tā ir persona, ar kuru ir kopīga saimniecība un ar kuru dzīvo kopā. Tātad ne tikai partneri. Kāpēc tas nepieciešams, stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa:
''Pirmkārt, mēs novērsīsim interešu konfliktu tajos gadījumos, kad personas ir ļoti tuvās attiecībās, un šobrīd nevar to identificēt, un amatpersonai būtu iespējas pieņemt vairāk labvēlīgus lēmumus. Un otra lieta – Valsts ieņēmumu dienestam, pārbaudot amatpersonu deklarācijas, var rasties jautājumi, kādā veidā amatpersona dzīvo. Bet patiesībā izrādās, ka tā dzīvo ar citu personu kopā, un tā apmaksā gan rēķinus, gan visu citu, un pēc būtības ir kopējā saimniecībā ar kopējiem izdevumiem.''
Ja kārtību mainītu, tad Valsts ieņēmumu dienestam, pārbaudot deklarāciju, būtu daudz vieglāk pārbaudīt informācijas patiesumu.
Ieraksts par šīm personām bija iecerēts valsts amatpersonas deklarācijas nepubliskojamā daļā:
''Tie ir sensitīvi dati ne tikai tāpēc, ka tās varētu būt viendzimuma (attiecības), bet arī, lai nav publiski dažādi iztirzāts šo personu tiesības,'' skaidro Salmiņa.
Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus atbalstīja valdība, un tālākai lemšanai tie pērn pavasarī nonāca atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tur šis priekšlikums arī palicis, pēdējoreiz par to runāja rudenī, un atšķirībā no citiem iespējamiem likuma grozījumiem komisija to šobrīd negrasās virzīt tālāk.
''Jo mēs vienmēr mēģinām izvairīties no tā, lai virzītu izskatīšanai plenārsēdē jebkurā lasījumā tādus grozījumus, kas izraisa publiskas debates no Saeimas tribīnes, kur nav runa par lietas būtību, bet, piedodiet ļoti daudz tukšvārdības,'' norāda Saeimas Valsts pārvaldes komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa").
Viņš arī norāda, ka šajā likumprojektā runa ir arī par partneriem:
''Ja tas jēdziens būtu nostiprināts citos likumdošanas aktos ar precīzu formulējumu, kas tas tāds ir, tad varētu runāt par šī konkrētā likuma pilnveidošanu. Bet tā kā šādas diskusijas iet plašumā, vai mums būs viendzimuma laulības vai nebūs, vai vēl kaut kādas novitātes; bet,
kamēr tas nav sakārtots valsts līmenī, sākot ar Satversmi, līdz tam laikam grozīt vēl šīs normas ir vājprāts. Jo mēs tad radām tādu putru...”
Tāpat Dolgopolovs arī jautā: vai tas attiecas arī, piemēram, uz auklīti, kas dzīvo ģimenē? Komisija vēloties vispirms skaidrību jēdzienos.
Finanšu ministrijā gan uzsver, ka formulējumam pievērsusi uzmanību. Piemēram, jau tagad personām, lai saņemtu atļauju pieejai valsts noslēpumam, ir pienākums aizpildīt aptaujas lapu, norādot informāciju arī par personu, ar kuru faktiski dzīvo kopā. Turpina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa:
„Arī Civillikumā ir minēti līdzīgi termini. Mums šķita, ka jautājumi par to izpratni varētu nerasties un ka daudz vienkāršāk būtu šādu regulējumu pieņemt, ja tiek izmantoti līdzvērtīgi termini.''
Lai mazinātu interešu konfliktus un korupciju, arī savas varas izmantošanu personiskajās interesēs, būtu svarīgi, ka amatpersonas sniedz informāciju par sev tuviem cilvēkiem, arī mājsaimniecības partneriem, uzskata sabiedrības par atklātību „Delna” direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere:
„Tas vairotu mūsu ieskatā atklātību un amatpersonu atbildību sabiedrības priekšā.”
Saeimas komisijas sēdē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atbalstīja šos Finanšu ministrijas virzītos grozījumus par personām, kam ir kopdzīves attiecības ar amatpersonām, saka biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča:
„Jo šobrīd likums ierobežo amata pilnvaru realizēšanu attiecībā uz radiniekiem un darījuma partneriem, taču, ņemot vērā, ka ļoti liels īpatsvars bērnu valstī dzimst ārlaulības attiecībās, un personas, [kas dzīvo kopā], ir bez konkrēta juridiska statusa, tomēr interešu konflikta situācijas var pastāvēt. Taču uzklausot Saeimas Juridiskā biroja viedokli, Saeimas deputātu viedokli, mēs, protams, apzināmies, ka pastāv juridiski šķēršļi šobrīd, jo šis jautājums nav kopumā valstī regulēts ar normatīvo aktu, kas tieši noteiktu šo personu tiesisko statusu”.
Saeimas Juridiskā biroja ieskatā demokrātiskā un tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka valsts prasa un glabā tik sensitīvas ziņas par personas dzīvi tikai tādēļ, lai tās varētu izmantot atsevišķos gadījumos, lemjot par atbildības piemērošanu valsts amatpersonai.
Dolgopolovs aicina pievērsties fundamentāliem jautājumiem:
„Mēs esam vienojušies, ka šīs lietas mēs neliksim iekšā konkrētajā likumā, kamēr nebūs definēts no juridiskā viedokļa precīzi, kas tie tādi ir. [Tas jādara] Tieslietu ministrijai pirmām kārtām. Nevis Finanšu ministrijai. Nezinu, kas viņus bija mudinājis to darīt, es to nevaru pateikt.”
Dolgpopolovs gan piebilst – ja pēkšņi parādīsies kādi jauni strāvojumi, tad viņa vadītā komisija pie šī jautājuma atgriezīšoties.
