Prezidents uzdod turpināt sarunas par valdības veidošanu

Aizvadītas jau divas nedēļas, kuru laikā gandrīz ik dienu notikušas sarunas par jaunās valdības veidošanu. Par to, kāds ir to iznākums, Valsts prezidents pirmdien uz tikšanos Rīgas pilī bija aicinājis Kariņu, kuru iecēlis par sarunu vedēju. Pēc tikšanās prezidents aicināja sarunas turpināt. 

"Nav izkristalizējies, kas varētu būt pamatā nākamajai koalīcijai. Tur ir vajadzīgas detalizētas sarunas, tāpēc es lūdzu tās precizēt un skatīties jomu pa jomai," izteicās prezidents. Viņš ir pārliecināts, ka jauno valdību izdosies izveidot novembrī.

Kariņš iecerējis, tiekoties ar partijām, izprast, kurās jomās politiskie spēki ir vienādās domās un kurās ne, tādējādi meklējot kopsaucējus. Politiskajās diskusijās tiks piedāvāts pārrunāt izglītības un zinātnes jautājumus, diskutēt par tautsaimniecību un tiesiskumu. Savukārt jautājumā par iekšējo un ārējo drošību Kariņš vēlas ar visiem potenciālajiem koalīcijas partneriem panākt kopīgu izpratni, ka valsts aizsardzības dienests tiks īstenots saprātīgā laikā un līdz 2027. gadam aizsardzībai tiks virzīti 3% no iekšzemes kopprodukta. 

"Kad es gūšu pārliecību, ka ir partiju kodols, kas ir gatavs strādāt uz kopīgiem mērķiem, tad piedāvāšu partnerus un to, kā varētu izskatīties ministru portfeļu sadalījums. 

Valdības veidošana nav par krēslu pārdali, bet gan to, kā valdība kopīgi strādās. Galvenais, ka tas nenotiek šauras ekonomiskas grupas interesēs," uzsvēra Kariņš.

Prezidents nākamo atskaiti par valdības veidošanu gaidīs pēc nedēļas. Kariņš skaidroja, ka mērķis ir turpināt darbu pie koalīcijas izveides, "cik raiti vien iespējams".  

KONTEKSTS:

Pašlaik jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, kuras uzsākusi JV, iezīmējies iespējamais koalīcijas kodols, ko veidotu JV, Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS). JV iestājusies par plašāku koalīciju kopā ar "Progresīvajiem". Līdz šim NA un AS attieksme bijusi vairāk noraidoša pret sadarbību ar "Progresīvajiem" ideoloģisko domstarpību dēļ.

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".