Lai uzlabotu interneta diskusiju kultūru Latvijā, portāls „Delfi" turpmāk pie visiem rakstiem lasītājam piedāvā lietot tikai reģistrētu lietotāju komentārus.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), izskatot Igaunijas portāla "Delfi" sūdzību, konstatējusi, ka interneta portālam var prasīt atbildību par tā lasītāju rakstīto komentāru saturu. Trešdien sarunā ar Latvijas Televīziju Latvijas portāla „Delfi.lv" galvenais redaktors Ingus Bērziņš gan noliedza, ka komentēšanas jauninājums saistīts ar ECT spriedumu. „Delfi" šim solim esot gatavojušies vairākus gadus.
Bērziņš skaidro, ka arī līdz šim lapas apmeklētāji, nospiežot atsevišķu saiti, varēja izvēlēties lasīt un diskutēt tikai reģistrēto komentāru vidē, bet nu tas notiek automātiski kā prioritāte. Tiesa gan, arī pie katra raksta saglabāta iespēja pārslēgties uz anonīmo komentāru vidi.
„Tas ir nozīmīgs solis, jo caur šo te dizainu un funkcionalitāti mēs lasītājam parādam, ka pamata diskusija, mūsuprāt, ir tā, kurai jābūt tieši reģistrētajā vidē. No otras puses, nekādā ziņā neesam izdarījuši tādu soli, kas varētu ietekmēt vārda brīvību internetā. Šī te anonimitāte, manuprāt, arī ir ļoti vajadzīga. Vienkārši ir zināma daļa iedzīvotāju, kas to izmanto ļaunprātīgi vai muļķīgi," saka Bērziņš.
Pagaidām vēl par diskusiju attīrīšanos no agresijas „Delfos" spriest ir pāragri, taču Bērziņš novērojis, ka pāris dienās jau krietni pieaudzis reģistrēto komentāru skaits. Tāpat portāls turpinās sekot līdzi komentāru saturam un nodalīt konstruktīvu sarunu no tukšas klaigāšanas.
Reģistrēto komentāru sadaļa jau pastāv virknē citu Latvijas portālu.
Portāla „Tvnet" direktors Ivars Bauls, salīdzinot sava portāla reģistrēto un anonīmo komentāru sadaļas, norāda, ka saturs abās īpaši neatšķiras. Proti, rupjības, aizvainojumus, agresiju un ķengas par atsevišķām tēmām var lasīt abos, jo arī reģistrētie lietotāji bieži ir anonīmi.
Taču likt reģistrēties, piemēram, tikai ar bankas kontu būtu nepareizi, jo tas komentāru vidi izpostītu kopumā. „Ja nebūtu tādu anonīmo komentētāju vispār, tad tā vide būtu determinēta. Dominēs roku veiklība, jo tādi cilvēki, kuri vienkārši kaut ko zina un varētu kādos atsevišķos gadījumos mums atklāt patiesību, tad viņiem nebūs ne laiks, ne vajadzības reģistrēties un zem sava vārda viņi nemaz nevēlēsies to rakstīt. Protams, ka ir rupji komentāri, bet tas ir tikai iegansts, ar ko aizbildināties, lai tos varētu noliegt pavisam, kas ir bīstami," saka Bauls.
Viņš uzskata, ka efektīvu papildrīku šobrīd agresijas mazināšanai nav un portālu redakcijām vienkārši jāturpina uzraudzīt komentāru saturu - atsijāt tos ar rupjo vārdu reģistru, portālu izvēlētiem liegumiem komentēt sensitīvas tēmas, kā arī agresīvos komentētājus atslēgt uz laiku.
Negrib zaudēt apmeklētāju plūsmu
Savukārt viena no interneta agresijas indeksa pētījuma autorēm, mediju eksperte Anda Rožkalne skaidro, ka iespēju reģistrēties portāli neizceļ, lai nezaudētu apmeklētāju plūsmu, kam anonimitāte ir svarīga. Taču, viņasprāt, portāliem vairāk jāeksperimentē.
„Ir patiešām svarīgs šis jautājums, vai cilvēki, kuru rīcībā ir kāda būtiska informācija, kas noderētu sabiedrībai un žurnālistiem pētīšanai - vai viņi uzdrošināsies to sniegt, ja nebūs šīs iespējas anonīmi to darīt? Tad tomēr tas jau sen ir atrisināts, jo ir pētnieciskās žurnālistikas vietnēs īpašas sadaļas šiem ziņu sniedzējiem un to var organizēt dažādos veidos. Bet tādā publiskajā komunikācijā varam pamēģināt diskutēt arī atklāti un redzēt, ka tāpat saglabāsies iespēja izteikt asus viedokļus un saglabāt interesantu diskusiju," saka Rožkalne.
Pirms diviem gadiem pētījumā secināts, ka interneta portālu komentāros apmēram 5% ir neiecietīgi vai pat agresīvi, kurus visbiežāk aizkaitina ziņas par politiku un politiķiem. Agresīvos komentārus izraisa gan pašu ziņu saturs, gan to varoņi, bet to vēl uzkurina paši komentētāji.
Arī Tiesībsarga birojā atzīst, ka no cilvēktiesību viedokļa šis jautājums ir sasāpējis un novembra vidū prezentēs ekspertu pētījuma jaunākos datus.
