Premjers un aizsardzības ministrs: Pēc Polijā nokritušās raķetes drošības situācija Latvijā nav mainījusies

Pēc Krievijā ražotas raķetes nokrišanas Polijā, netālu no Ukrainas robežas, nogalinot divus cilvēkus, drošības situācija Latvijā nav mainījusies. Latvijas iedzīvotāji pēc šī notikuma var justies droši. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Pēc raķetes piezemēšanās Polijā Latvijā nemainīgs drošības stāvoklis
00:00 / 02:38
Lejuplādēt

Polijas valdība naktī no otrdienas uz trešdienu nāca klajā ar paziņojumu, ka raķete, kas otrdien pēcpusdienā nokrita Polijas pierobežas ciemā un nogalināja divus cilvēkus, bija ražota Krievijā.

Kariņš uzsvēra, ka pēc incidenta Polijā drošības situācija Latvijā nav mainījusies. Kariņa ieskatā,  Polijā notikušais un Krievijas otrdienas pēcpusdienā sarīkotais masīvais raķešu uzbrukums Ukrainai ir atgādinājums, ka jāturpina atbalstīt Ukrainu visos iespējamajos veidos.

Arī pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā vērtēta situācija saistībā ar raķešu triecieniem Polijas teritorijā, Kariņš atzina, ka drošības situācija Latvijā paliek nemainīga.

"Mūsu dienesti seko līdzi notikumiem Polijā saistībā ar izmeklēšanu. Vēl nav konstatēts īsti, no kurienes un kā tas ir bijis. Mēs sekojam tam līdzi.

Visi mūsu dienesti un valdība ir gatava jebkurā brīdī, ja mums būtu jāpieņem kādi lēmumi, mēs to varam un mēs to arī darīsim.

Un trešais – mūsu valdība ir gatava atbalstīt Poliju jebkurā veidā, kā viņi to prasītu. Bet šobrīd ir izmeklēšanas stadija un drošības situācija Latvijā ir nemainīga," sacīja premjers.

Viņš arī norādīja: "Latvijas valdība ir pilnā sastāvā un pilnīgi rīcībspējīga. Mēs varējām sanākt šodien, varam pieņemt, mums ir pilnas tiesības [pieņemt] visus un jebkurus lēmumus, ko jebkura Latvijas valdība var pieņemt. Tas, ka, manuprāt, būtu labi, ja mēs varētu ātrāk vienoties par nākamo valdību, kurai būtu pilns šīs jaunās Saeimas atbalsts, tas liekas pats par sevi saprotami. Bet tas nekavē un netraucē esošajai valdībai pilnībā rīkoties."

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Arī Pabriks norādīja, ka par notikušo vēl tiek gaidīti pilnīgi apstiprinājumi, lai noskaidrotu visus apstākļus. 

"Ir jāveic uzmanīgs pētniecības darbs, lai patiešām apstiprinātu, kas tās par raķetēm, no kurienes lidojušas. Pirmā reakcija bija, ka tās ir Krievijas raķetes. (..) Lai būtu pareiza politiska un drošības reakcija uz šo notikumu, mums jāgaida pārapstiprinājums. Izskatās, ka, ja šie apstiprinājumi būs, tad droši vien tiks prasīts arī šis 4. pants, kas nozīmē konsultācijas par drošības situāciju un Polijas aizsardzību reģionā," sacīja Pabriks. 

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka var būt dažādas versijas par Polijā nokritušo raķeti: "Tā var būt raķete, kas ir izšauta no Krievijas teritorijas vai Krievijas lidmašīnām. Tā var būt raķete, kas izšauta no Baltkrievijas. Tā var būt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, kas centusies notriekt Krievijas raķeti."

Pēc Pabrika domām, pēc Polijas un NATO sabiedroto apspriešanās Polijai varētu tikt nodrošināta "cita tipa" militārā klātbūtne Polijā un reģionā. Šāds solis varētu nozīmēt arī labāku pretgaisa aizsardzību, kas varētu palīdzēt Polijai. 

""Ņemot vērā apstākļu nopietnību, mēs negribam rīkoties ne karstgalvīgi, ne neapdomīgi, bet vienlaikus mums jāgarantē, ka neatkarīgi no šīs raķetes izšaušanas izcelsmes vietas nekas tāds vairāk neatkārtojas NATO dalībvalstu teritorijā, un es pieļauju, ka varētu tikt paplašināta pretgaisa aizsardzība Polijas teritorijā tā, lai nosegtu kādu daļu Rietumukrainas, lai izvairītos no šādu raķešu lidošanas. Tas ir mans personīgais viedoklis, bet pieļauju šādus risinājumus. (..) Pretgaisa aizsardzība ir militāras dabas [palīdzība], ar vārdiem un nosodījumu nevar panākt vien to, ka kaut kas mainīsies," intervijā Latvijas Radio sacīja ministrs. 

Vēlāk tika paziņots, ka Polijā, visticamāk, nokritusi raķete no Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas un nav pamata NATO dalībvalstīm lemt par NATO dibināšanas līguma pantu iedarbināšanu. Pabriks norādīja, ka joprojām aktuāls ir jautājums par labāku pretgaisa aizsardzību. "Mēs redzam, ka Krievija bombardē Ukrainas teritoriju tuvu NATO dalībvalstu robežai. Viens no veidiem, kā to nepieļaut, ir NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas pastiprināšana pierobežas joslā Ziemeļeiropā. Mums jāspriež ne tikai, kā mēs varam kopumā palīdzēt Ukrainai aizstāvēties šajā karā, bet pastiprināt viņu pretgaisa aizsardzības sistēmas viņu teritorijā," viņš sacīja.

Savukārt saistībā ar Latvijas valdības ārkārtas sēdi, kas tika sasaukta trešdien, Pabriks klāstīja, ka tās jēga ir tikai informatīva. "Vienīgais, ko Ministru kabineta sēdē šodien var darīt mūsu ministri, ir iepazīties ar situāciju un uzklausīt ziņojumus no ārlietu un aizsardzības nozares. (..) Mums ir vienmēr jāatceras, ka, ja nebūtu šī noziedzīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā, tad mēs ne vakar vēlu vakarā, ne šodien no rīta par šīm raķetēm nerunātu. Tas arī ir skaidrs," atzīmēja Pabriks. 

Satraukumu par Krievijas radīto bīstamo darbību eskalāciju pauda Baltijas Asamblejas Prezidijs. Tas aicina Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis atbalstīt tos Polijas pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, reaģējot uz raķetes sprādzienu Pševodovas ciemā. Tāpat aicina nekavējoties rīkoties, lai visstingrākajā iespējamā veidā Krievijai darītu zināmas sekas, ar kurām tā saskarsies, ja radīs Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij jebkādu tiešu vai netiešu militāru apdraudējumu.

Tāpat paziņojumā vēlreiz apliecināta Baltijas valstu pilnīga solidaritāte ar Poliju un Ukrainu – valstīm, kuras tiešā veidā ietekmē Krievijas izvērstais briesmīgais, vardarbīgais un necilvēcīgais karš.

"Karš notrulinājis baiļu sajūtu" – Latvijas iedzīvotāji izsakās par Polijā notikušo

Latvijas Radio Rīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji uz šiem notikumiem reaģē dažādi. Citi uzskata, ka šāda rīcība prasa stingru un tūlītēju Polijas un NATO reakciju, taču citi atzina, ka pastāvīgā baiļu sajūta un kara tuvums notrulinājis emocijas.

"Karš notrulinājis baiļu sajūtu” – Latvijas iedzīvotāji izsakās par Polijā notikušo
00:00 / 01:50
Lejuplādēt

Uzrunātie sacīja:

"Es ļoti ceru, ka tas ir nejauši. Es ļoti tā ceru. Es gribu būt naiva un tam ticēt. Man liekas, kas es jau sāku pārāk... ne pierast, bet lielākais satraukums bija, kad sākās karš. Tagad tas ir mazinājies. Ne mazinājies, vienkārši kaut kā pierod."

"Nē, nav ne bažas, ne bailes, bet jāsaprot, ka tas notiktu agri vai vēlu. Tas pilnīgi loģiski. Ja lietus mākoņi ir, tad nokritīs arī lietus. Nu, protams, ka jārēķinās ar tādu iespēju. Būtu muļķīgi nebūt piesardzīgam. Es jau esmu gatavs. Iesaku citiem arī." 

"Es tikko atbraucu no Lielbritānijas. Nē, [neesmu dzirdējis], es neskatos šitās ziņas, sliktās."

"Nu, jau ir sadzīvojams ar to visu. Protams, negribas, ir tā baiļu sajūta, bet, cerams, dieviņš būs ar mums un nekas tāds nebūs."

"Jā, jau vakar dzirdēju! [Sajūtas] Tikai negatīvas. Bažas varbūt nē, bet es ceru, ka NATO rīkosies."

"Nu, briesmīgi! Es nekādi nespēju sagremot, kā tas karš tik ilgi var vilkties. Tas ir absurds vienkārši! Sen jau tam vajadzēja atrisināties mierīgu pārrunu ceļā. Nu, man liekas, ka [NATO] vajadzētu runāt kaut ko. Es domāju, ka jebkurš saprātīgs cilvēks saprot, ka nevar tā uzvesties, kā Putins šobrīd dara. Ir kaut kas jārisina un, ja viņš neiziet uz pārrunām, tad jādomā tālāk, kā to risināt."

KONTEKSTS:

15. novembra pēcpusdienā Polijā netālu no Ukrainas robežas pēc raķetes nokrišanas noticis sprādziens, kurā gājuši bojā divi cilvēki. Polijas valdība paziņoja, ka raķete bijusi ražota Krievijā

Pašlaik notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kurš un no kurienes izšāvis raķeti. Polijas Ārlietu ministrijas izmantotais formulējums "Krievijā ražota raķete" neļauj 100% apgalvot, ka tā bija agresorvalsts Krievijas izšauta raķete, jo Krievijā un PSRS ražotas raķetes ir arī Ukrainas bruņoto spēku arsenālā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti